Kriptovalūtu saraksts (stilizēts) + BUJ

Biežāk uzdotie jautājumi par kriptovalūtām

Regulāri saņemu daudz jautājumus par kriptovalūtām, īpaši periodos, kuros notiek straujš cenas kāpums. Lai ietaupītu laiku sev un informācijas meklētējiem, izlēmu izveidot apkopojumu ‘Biežāk uzdotie jautājumi par kriptovalūtām’ un sniegt atbildes uz tiem. Atbildes satur gan īsus skaidrojumus, gan norādes uz manis vai citu veidotiem resursiem, kur informācija par attiecīgo tēmu ir plašāk izskaidrota vai papildināta. Informācija paredzēta iesācējiem, tomēr noderēs ikvienam. Plānoju šo lapu regulāri papildināt, lai pieejamā informācija būtu joprojām aktuāla.

Jau laicīgi brīdinu, ka dažviet saturs būs grūti uztverams un varbūt vajadzēs lasīt atkārtoti. Lai kā arī censtos padarīt atbildes vieglāk uztveramas, pārlieku vienkāršojot, zūd svarīga informācija un izpratne veidojas vien virspusēja, kas beigās izraisa vēl vairāk neskaidrības.

Atruna (Disclaimer): Šīs lapas saturs ir informācijas apkopojums no dažādiem resursiem vai mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas vai spekulatīvas darbības. Investīciju lēmumi ir katra paša atbildība.

Biežāk uzdotie jautājumi


Kas ir kriptovalūtas?

Kriptovalūtas ir dažādas informācijas sistēmas, kas galvenokāt veidotas kā apmaiņas līdzeklis (medium of exchange). Parasti kriptovalūtas ir decentralizētas sistēmas, kuru dati glabājas publiskā, izkliedētā (distributed) un neviltojamā datu žurnālā – blokķēdē. Blokķēdes tipiski satur informāciju par sistēmas dalībnieku darījumu vēsturi, kriptovalūtas vienību piederību noteiktām adresēm u.c. datiem.

Populārākie kriptovalūtu pielietojumi – maksājumu sistēma, decentralizēta skaitļošana, stabilmonētas, komunikāciju tikls un resursu uzglabāšana IoT ierīcēm, DeFi un NFT.

Tas, kā tiek veidota blokķēde un kā notiek attiecīgās kriptovalūtas vienību emisija, un kā nodrošināta sistēmas tīkla darbība, notiek pēc noteiktiem kriptogrāfiski drošiem sākotnēji definētiem (uzprogrammētiem) algoritmiem, un vairumam kriptovalūtu šīs īpašības ir atšķirīgas. Savā dzīves ciklā šīs īpašības var būt izmainītas, gūstot sistēmas dalībnieku vairākuma piekrišanu, taču lielākoties sākotnējie uzstādījumi ir svēti, t.i. to mainīšana nav ieteicama, jo jebkādas nozīmīgas izmaiņas sistēmā var šo sistēmu padarīt pilnībā nelietojamu (salauzt) esošajiem dalībniekiem.

Atšķirībā no centralizētām valūtām un sistēmām, kriptovalūtu darbību nevar ietekmēt viena persona, un jebkādas sistēmas darbību ietekmējošas izmaiņas sistēmā veicamas vien tad, ja tām piekrīt vairums sistēmas dalībnieku.

Pirmā kriptovalūta, Bitcoin, tika radīta 2009. gadā un tā joprojām saglabā līdera statusu kriptovalūtu nozarē. Kopš tā laika ir radītas arī daudzas citas kriptovalūtas.

Saistītie resursi:


Kur iegādāties kriptovalūtas?

Kriptovalūtu pirkšanas un pārdošanas metodes ir visdažādākās, un, atkarībā no situācijas un kriptovalūtu lietošanas mērķiem, katram lietotājam vēlamā pirkšanas/pārdošanas metode var atšķirties. Biržu un platformu skaits ir mērāms simtos, tādēļ varu piedāvāt vien savus favorītus, kas nozarē darbojušies ilgstoši un ir relatīvi uzticami projekti (un kurus esmu izmantojis vai aktīvi izmantoju joprojām).

P2P: LocalBitcoins, Hodl Hodl
Biržas: Binance, Bitfinex, Coinbase, Kraken
Vērtspapīru tirdzniecība: BitMEX
Decentralizētas biržas: ShapeShift, Uniswap
Citas platformas: Revolut

Iesācejiem ieteiktu pirmo pirkumu veikt kādā no minētajām biržām vai drauga/paziņas, kas uzreiz arī parādīs pirmos soļus. Savukārt biržām parasti ir viegli saprotama ‘soli-pa-solim’ pamācība kriptovalūtu iegādē. Svarīgi atcerēties, ka kamēr kriptovalūta atrodas biržā nevis tavā maciņā, tikmēr pastāv augsts risks, ka kāds varētu piesavināties tavas kriptovalūtas.

Aktualitāte: Šobrīd Coinbase (sadarbībā ar dažādu kriptovalūtu izstrādātājiem) piedāvā jaunajiem lietotājiem saņemt dažas kriptovalūtas vairāk kā 20 EUR vērtībā. Viss kas jāizdara – jānoskatās īsas slaidrādes vai video un jāatbild uz testa jautājumu. Rezultātā iegūsiet gan nelielu kriptovalūtu portfeli jeb starta kapitālu, gan jaunas zināšanas.

Saistītie resursi:


Kas ir kriptovalūtu rakšana (mining)?

Kriptovalūtu rakšana ir viens no veidiem, kā tiek veidota blokķēde un emitēta attiecīgā kriptovalūta. Racēju uzdevums ir nodrošināt viena bloka emisiju noteiktā laika periodā un iekļaut jaunizveidotās transakcijas šajos blokos. Pēc bloka izveidošanas veiksmīgais racējs nosūta/izziņo visam tīklam, ka viņa izveidotais bloks ir jāpievieno blokķēdei, un par savu darbu racēji saņem atlīdzību.

Ar rakšanu var nodarboties jebkurš, kam ir pieejams dators, tomēr gūt peļņu ar kriptovalūtu rakšanu varēs galvenokārt tikai cilvēki ar specializētām iekārtām un noteiktos apstākļos.

Saistītie resursi:


Kas ir DeFi?

DeFi jeb decentralizētās finanses ir visaptverošs jēdziens dažādām sistēmām, kuru mērķis ir izveidot automatizētu, neatkarīgu un decentralizētu ekvivalentu esošajām tradicionālajām finanšu sistēmām. Šādas decentralizētu finanšu sistēmas tiek veidotas izmantojot blokķēdes un viedos kontraktus, kuru darbību trešās puses nevar ieteikmēt. Visbiežāk lietotās DeFi pakalpojumu platformas šobrīd ļauj dalībniekiem aizņemties vai aizdot līdzekļus, spekulēt par dažādu aktīvu cenu izmaiņām, izmantot atvasinātos instrumentus un tirgot kriptovalūtas.

DeFi izslēdz starpnieka (piem., bankas, biržas, brokera utt.) nepieciešamību un paplašina dažādu finanšu instrumentu pieejamību cilvēkiem, kam iepriekš šādi instrumenti nebija pieejami (piem., bankas nepieejamība ģeogrāfisku vai politisku apstākļu dēļ). Viss nepieciešamais, lai darbotos DeFi ir internets un viedtālrunis (vai cita ierīce, kas ļauj darboties internetā).

Daži DeFi piemēri: Uniswap (decentralizēta birža), MakerDAO (pašstabilizējoša valūta, kas piesaistīta dolāram), Dharma (kreditēšanas platforma), Nexus Mutual (viedo līgumu apdrošināšana).

Tā kā jau sen esmu iesācis rakstu par DeFi instrumentiem, rīkiem, platformām un lietotnēm (dApps), kā arī kritiku un riskiem, kas saistīti ar DeFi, tad ceru drīzumā to ‘noslīpēt’ un papildināt ar atsasuci arī šajā lapā. Līdz tam saistītie resursi vien angļu valodā.

Saistītie resursi:


Kas ir NFT?

NFT (angļu val.: non-fungible token, latviski: neaizstājama digitālā vienība) ir unikāla un neaizstājama datu vienība, kas tiek glabāta blokķēdē. NFT ļauj piešķirt un mainīt īpašumtiesības dažāda veida digitālajam saturam (piem., foto, video, audio utt.). Piešķirtās īpašumtiesības gan neliedz citus lietotājus kopēt šo saturu, tomēr vairums gadījumos īpašumtiesības tiek saistītas ar autortiesībām un NFT var pieprasīt atlīdzību par neatļautu digitālā satura izmantošanu.

Izveidojot NFT, tās autors var ieprogrammēt autoratlīdzības nosacījums, kas ļauj saņemt komisiju par katru turpmāko darījumu, kas veikts ar šo NFT.

Īpašu popularitāti NFT ieņem datorspēlēs un virtuālajā realitātē, kur unikālus digitālo objektus (piem., 3D modeļi un priekšmetu dizaini) var kolekcionēt un atrādīt citiem lietotājiem.

Kur pirkt/pārdot NFT? OpenSea

Saistītie resursi:


Kā droši uzglabāt kriptovalūtas?

Faktiski kriptovalūtas netiek uzglabātas maciņos, bet gan ir ieraksti blokķēdē. Maciņi ir vien “atslēgu saišķis”, kas “atslēdz” pieeju nodot īpašumtiesības konkrētai kriptovalūtu vienībai no vienas blokķēdes adreses uz citu. Attiecīgi ir svarīgi parūpēties par šo atslēgu kopuma drošību, lai tas nenonāk ļaundaru rokās vai netiek pazaudēts.

Iesācēji kriptovalūtas visbiežāk glabā biržās, taču, ja vien ar šiem līdzekļiem nav paredzēts veikt kādus darījumus biržā, tad kriptovalūtu glabāšana biržā ir nopietna kļūda, jo tas nozīmē, ka jūsu kriptovalūtu atslēgas kontrolē birža. Biržas var tikt uzlauztas, jūsu konts biržā var tikt uzlauzts, biržas īpašnieks var piesavināties lietotāju līdzekļus utt. Lai parūpētos par savu kriptovalūtu portfeļa drošību, ir jālieto privātie maciņi, kas iedalās kā software un hardware maciņi.

Software maciņi ir programmas/lietotnes, kas ļauj veikt un saņemt kriptovalūtu transakcijas ar datoru vai telefonu, kas pieslēgts internetam. Šāda veida maciņus par drošiem saukt nevar, jo to drošība ir atkarīga no iekārtas, uz kuras instalēta programma vai lietotne, taču parūpējoties par ierīces drošumu, drošu paroli, droši uzglabājot sēklas frāzi (seed phrase) un lietojot Multisig maciņu, drošības pakāpe ir ievērojami augstāka kā līdzekļu uzglabāšanai biržā.

Piemēri: Exodus, Electrum (tikai Bitcoin un datoriem), Mycelium (tikai Bitcoin un mob. iekārtām)

Hardware maciņi ir iekārtas, kas ļauj parakstīt izejošās kriptovalūtu transakcijas uz iekārtas, kas nav pieslēgta internetam, tādējādi izslēdzot iespēju, ka no šīs iekārtas ar ļaunprātīgu programmatūru tiks nozagts kriptovalūtu maciņš. Transakciju izziņošanai gan tik un tā būs nepieciešama iekārta ar interneta pieejamību.

Pat, ja pats hardware maciņš tiek pazaudēts vai nozagts, par atslēgu drošumu nav jāuztraucas, jo atslēgas ir šifrētas un zaglim/atradējam jāzina jūsu maciņa parole, kas tiek izveidota pie maciņa pirmreizējās uzstādīšanas. Nozaudētos vai nozagtos hardware maciņus var atjaunot ar sēklas frāzi, tādēļ svarīgi parūpēties arī par drošu tās uzglabāšanu.

Piemēri: Coldcard, Ledger, Trezor

Uztaisi pats’ (DIY) hardware maciņš: Dators ar software maciņu, kas nekad nav bijis pieslēgts internetam un uzstādīts ar drošu operētājsistēmu.

Sēklas frāzes uzglabāšana

Sēklas frāze (seed phrase) ir 12 līdz 24 vārdu virkne, kas nepieciešama, lai uzģenerētu vairums kriptovalūtu maciņus jeb privātās atslēgas, kas ļauj veikt izejošās transakcijas no jūsu maciņa. Tātad sēklas frāzes droša uzglabāšana ir ārkārtīgi svarīga, jo software vai hardware maciņu pazaudēšanas gadījumos šī ir vienīgā metode, kā atgūt pieeju saviem līdzekļiem. Turklāt svarīgi, lai šī frāze nenonāk ļaundaru rokās, īpaši, ja netiek izmantots Multisig maciņš.

Izvērtējot jūsu portfeļa izmēru, būtu svarīgi novērtēt, cik nopietni jums nepieciešms parūpēties par sēklas frāzes uzglabāšanu. Visbiežāk dzirdēts, ka cilvēki sēklas frāzi uzglabā pavirši, piemēram, uz nelielas lapiņas. Lai gan būs gadījumi, kur neliela lapiņa būs pietiekama, tomēr tā var viegli pazust, sadegt vai nejauši tikt izmesta. Kā nopietnāko risinājumu var minēt sēklas frāzes saglabāšanu uz metāla ierīces (šeit aplūkojams Jameson Lopp veidots apskats par vairums šāda veida ierīcēm).

Ja metāla ierīce sēklas frāzes uzglabāšanai šķiet pārāk dārga vai sarežģīta, tad iesaku būt radošiem un izdomāt savu unikālo risinājumu, kas tomēr ir drošāks par piezīmju lapiņu.

Saistītie resursi:


Kādi ir lielākie riski, kas saistīti ar kriptovalūtām?

Glabājot un lietojot kriptovalūtas, visi riski, kas ir saistīti ar līdzekļu drošību, ir jāuzņemās pašam. Kriptovalūtas visbiežāk nav iespējams apdrošināt pret līdzekļu nozaudēšanu, zādzību, strauju vērtības kritumu.

Programmatūras riski: Pat senāko kriptovalūtu kods joprojām ir eksperimentāls un pastāv risks, ka sistēmās eksistē kāda neatklāta ievainojamība, kas ļauj kontrolēt citu līdzekļus vai padara sistēmas nelietojamas. Īpaši augsts risks ir viedajiem kontraktiem (smart contracts) un programmatūrai, kuras pirmkodam nav veikts drošības audits.

Uzglabāšanas riski: Jūsu privātās atslēgas nekad nav 100% drošībā un tās vienmēr būs pakļautas zādzības vai pazaudēšānas riskiem (arī tad, ja kriptovalūtu uzglabāšana tiek veikta pēc vislabākās prakses). Īpaši liels risks ir kriptovalūtu zādzība kamēr tās atrodas biržās vai kādā citā pakalpojumā, kas ir centralizētas sistēmas.

Volatilitāte: Kriptovalūtu cenu svārstība vairākkārt pārsniedz tradicionālo finanšu instrumentu svārstību. Vairāk kā 90% vērtības kritums ļoti īsā periodā nav retums.

Ierobežota regulācija: Kriptovalūtas šobrīd nav pakļautas starptautiskajām regulējošajām prasībām. Apzināti krāpnieciski projekti un dažāda veida cenas manipulācijas nav retums, neskatoties uz rīkiem, kas palīdz novērtēt kriptovalūtu, instrumentu u.c. projektu drošumu. Stājoties spēkā kādai regulējošai likumdošanai, var būtiski mainīties kriptovalūtu cenas un pieejamība.

Banku riski: Neskatoties uz to, ka kriptovalūtu lietošana ir legāla, un pat, ja līdzekļu izcelsme ir 100% pierādāma, un par tiem tiek godīgi maksāti nodokļi, dažas bankas kriptovalūtu lietotājus vērtē negatīvi un ierindo kā augsta riska klientus vai liedz saņemt maksājumus no kriptovalūtu biržām. Iemesls – klients iespējams nodarbojas ar naudas atmazgāšanu. Pirms veic darbības ar kriptovalūtām, sazinies ar savu banku, lai noskaidrotu, vai varēsi savā bankā saņemt līdzekļus, kuru izcelsme ir no kriptovalūtām.

Izsekojamība un privātuma riski: Ar dažādām metodēm iespējams veikt blokķēdes analīzi, kas ļauj noteikt, kādus darījumus veicis kāda privātā maciņa īpašnieks. Tādējadi dažos gadījumos iespējams noteikt, ko kāds kriptovalūtas lietotājs ir pircis un var teikt, ka veicot darījumus blokķēdē lietotājs publisko un padara mūžīgi pārskatāmus savus iepirkumu sarakstus un paradumus.

Saistītie resursi:


Vai par kriptovalūtām jāmaksā nodokļi?

Joprojām pastāv uzskats, ka darījumus ar kriptovalūtām neapliek ar nodokli. Šis uzskats ir maldinošs, jo, ja jums veidojas ienākumi no kriptovalūtām (piem., gūstot peļņu spekulatīvu darījumu rezultātā vai pārdodot kādu produktu vai NFT), tad šie ienākumi kādā brīdī ir apliekami ar atbilstošu nodokli.

Par to, cik un kurā brīdī jāmaksā nodokļi, var lasīt Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā.

Saistītie resursi:


Informācija pēdējo reizi atjaunināta: 2021/11/20

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.