Bieži nākas dzirdēt, ka grūti izprotams tirdzniecības aspekts ir maržinālā tirdzniecība (margin trading), jeb tirdzniecība izmantojot kredītplecu (leverage). Īsumā paskaidrošu kas ir maržinālā tirdzniecība, tās plusus un mīnusus un vai maržas izmantošana kriptovalūtu tirdzniecībā ir prātīga doma.
Atruna (Disclaimer): Šis raksts ir informācijas apkopojums no dažādiem resursiem vai mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas vai spekulatīvas darbības. Investīciju lēmumi ir uz katra paša atbildību.
Kas ir maržinālā tirdzniecība?
Maržinālā tirdzniecība ir process, kurā tirgotājs (trader) veic tirdzniecības operācijas ar līdzekļiem, kas ir aizņemti no biržas/brokera un ir daudz lielāki nekā pieejamo līdzekļu summa tirdzniecības kontā.
Tirdzniecību operāciju veikšanai brokeris piešķir kredītplecu (leverage), kas vairākkārt pārsniedz pieejamo līdzekļu summu tirdzniecības kontā, savukārt tirgotājam pieejamie līdzekļi tirdzniecības kontā tiek izmantoti kā nodrošinājums zaudējumiem. Tādējādi biržas lietotājs, kas izmanto kredītplecu 1:100 var tirgoties ar 100 reizes lielāku kapitālu kā tas viņam ir depozitēts šajā biržā, taču ja pie šāda kredītpleca aktīva vērtība krītas vien pa 1%, tad tirgotājs zaudē visus līdzekļus, kas depozitēti tirdzniecības kontā.
Saprotams, ka izmantojot kredītplecu, lietotājs var gūt ievērojami augstāku ienesīgumu, taču tāpat arī iespējams daudz straujāk zaudēt visu savu pamatkapitālu.
Piemērs: Ar $10 nodrošinājumu tiek nopirkts aktīvs $200 vērtībā izmantojot kredītplecu 1:20. Aktīva vērtībai pieaugot pa 5%, jūs nopelnat papildus 100% no sava nodrošinājuma un jūsu kontā tagad ir $10 (nodrošinājums) + $10 (peļņa), bet aktīva vērtībai krītot par 5% jūs zaudējat visu savu nodrošinājumu un jūsu kontā paliek $0.
Maržinālo tirdzniecību var arī izmantot peļņas gūšanai arī gadījumos kad aktīva vērtība krītas. Gadījumā, kurā tirgotājs aizņemas līdzekļus, lai iegādātos kādu aktīvu sauc par long pozīciju, bet tirgotājs var no biržas aizņemties arī pašu aktīvu, ko tālāk pārdod, tādējādi prognozējot, ka aktīva vērtība kritīsies. Šādu operāciju sauc par short pozīciju. Short pozīcijas var izmantot ne tikai lai potenciāli gūtu peļņu, bet arī lai mazinātu zaudējumus gadījumos, kad aktīvs ir ārpus biržas.
Piemērs: Ar $10 nodrošinājumu tiek aizņemts un pārdots aktīvs $500 vērtībā izmantojot kredītplecu 1:50. Aktīva vērtībai krītot pa 5%, jūs to iegādājaties par zemāku cenu ($475) un starpību paturiet, tātad jūsu kontā tagad ir $10 (nodrošinājums) + $25 (peļņa). Aktīva vērtībai pieaugot par 2%, birža likvidē jūsu pozīciju un jūs zaudējat visu savu nodrošinājumu, tātad kontā paliek $0.
Short pozīcijas atvēršanas mērķis var būt ne tikai spekulatīvs, bet arī kalpot kā rīks, kas ļauj mazināt dažādus tirgus riskus un nodrošināties pret īstermiņa svārstībām.
Visbiežāk maržinālo tirdzniecību tiek veikta pie vērtspapīru (derivatives) biržās vai pie CFD brokeriem. Kriptovalūtu gadījumā vairākas biržas ļauj lietotājiem aizdot savus aktīvus citiem tirgotājiem, tādējādi pirkšanas-pārdošanas operācijās tirgotāji rīkojas ar reālu aktīvu, tādējādi ietekmējot reālo tirgus cenu. Šāda veida aizdotie līdzekļi ir pielīdzināmi īstermiņa obligācijai, kurā lietotājs norāda kādu komisiju viņš vēlas ieturēt par aizdotajiem līdzekļiem un termiņu cik šis aizdevums būs ilgi pieejams, bet tas jau ir stāsts citai reizei…
Maržinālā tirdzniecība ar kriptovalūtām
Lai tirgotos ar kriptovalūtam, protams, nav nepieciešams izmantot kredītplecu, tomēr aktīviem tirgotājiem tas ir lielisks rīks lai samazinātu trešās puses riskus vai palielinātu ienesību, taču ir arī pāris problēmas ar maržinālo tirdzniecību kriptovalūtās – augstā volatilitāte un biržu necaurredzamība.
Nav noslēpums, ka daudzus gadus 10% svārstības dažās stundās ir bijusi ierasta parādība kriptovalūtu tirgos, attiecīgi pat 1:10 kredītplecs un nevēlama tirgus kustība var nozīmēt visa pamatkapitāla zaudēšanu īsā laikā. Ņemot vērā, ka kriptovalūtas ir ļoti augsta riska finanšu instruments, nevaru ieteikt izmantot ļoti augstu kredītplecu un jo lielāks ir jūsu kapitāls, jo mazāku kredītplecu jums vajadzētu izmantot vai izmantot to tikai short pozīcijām.
Biržu necaurredzamība nozīmē, ka biržu operatori var potenciāli veikt šaubīgas darbības. T.i. izmantojot biržas datus atvērt sev vēlamu pozīciju un tālāk pirkt/pārdot aktīvu līdz konkrētai cenai, kas izraisītu citu tirgus dalībnieku stop-loss orderu aktivizāciju vai pat maržas likvidāciju, turklāt nereti maržas likvidācijas var izraisīt ķēdes reakciju, kas likvidēs arī citas maržas pozīcijas, tādējādi vēl vairāk palielinot volatilitāti. Atruna: Šis paragrāfs ir vairāk spekulatīvs un man nav nekādu pierādījumu, ka pēdējos gados kāds lielās kriptovalūtu biržas operators būtu veicis šādas darbības.
Neskatoties uz iepriekšminētajām problēmām, protams, ir gadījumi, kad kredītpleca izmantošana var būt gan ienesīga, gan vēlama. Spekulatīvu piemēru neminēšu (tas šķiet pašsaprotams) un domāju, ka svarīgākais būtu pieminēt iespēju tirgoties ar kriptovalūtām glabājot biržās vien nelielu daļu no piederošajām kriptovalūtām. Atceraties – ja jūs nekontrolējat attiecīgās kriptovalūtas privāto atslēgu, tad faktiski šī kriptovalūta jums nepieder.
Piemērs:
Kādas kriptovalūtas vērtība dažos mēnešos ir desmitkāršojusies un nu ieguldītie 10’000EUR “uz papīra” ir 100’000EUR. Nenoliedzami 100’000 EUR nav maza summa un šādu ciparu turēt uz kādas Panamā reģistrētas biržas turēt nav droši/komfortabli.
Lai samazinātu risku varam nosūtīt konkrēto kriptovalūtu 25’000 EUR vērtība uz kādu biržu, kurā iespējams veikt maržinālo tirdzniecību un izmantojot 1:4 kredītplecu atveram short pozīciju, kas pilnībā nosedz esošo aktīvu vērtību. Tādējādi esam īstermiņā nodrošinājušies pret jebkādām cenas svārstībām un varam ar atlikušajiem 75% mierīgā tempā rīkoties pēc saviem ieskatiem (piem. pakāpeniski izņemt uz savu bankas kontu izmantojot kādu citu biržu un proporcionāli samazināt kredītplecu aktīvajai short pozīcijai), neriskējot zaudēt visus 100% vienā piegājienā, gadījumā ja birža bankrotē vai visi tās līdzekļi tiek nozagti.
Daži jautājumi un atbildes
Kur iespējams veikt maržinālo tirdzniecību? Visas biržas nenosaukšu, vien minēšu tās, kurām pats izmantoju vai esmu izmantojis – BitMEX, Bitfinex, Kraken, Poloniex. Ieteiktu izvairīties no CFD brokeriem.
Vai es izmantoju kredītplecu? Jā, kredītplecu izmantoju, taču galvenokārt lai mazinātu savu cold storage ekspozīciju brīžos kad gaidāms cenas kritums. Agrāk bieži mēdzu izmantot ļoti augstu kredītplecu (1:10, 1:20) spekulatīviem darījumiem īstermiņā, taču mainoties maniem tirgošanās paradumiem šādus darījumus veicu samērā reti.
Kādos gadījumos varētu izmantot kredītplecu spekulatīviem darījumiem? Ja esiet jauns, ar labām karjeras perspektīvām un ja jūsu kapitals ir samērā niecīgs (tātad variet atļauties zaudēt pilnībā visu), bet vēsturiski veiciet ļoti precīzas prognozes un darījumus, tad pakāpeniski var palielināt kredītplecu peļņas maksimizēšanas nolūkos.
Vai maržinālo tirdzniecību var izmantot kā sentimenta indikatoru? Jā, var. Vienkāršojot – jo vairāk long pozīcijas, jo tirgus ir pārkarsis un gaidāma korekcija, kurā cena kritīsies, jo vairāk short pozīcijas, jo lielāka iespēja, ka gaidāms cenas kāpums. Cena parasti kustās tajā virzienā, kurā visvairāk cietīs tirgus dalībnieki, visbiežāk spekulanti, ar augstu ekspozīciju. Šo fenomenu labi varēja novērot vakar (2018.04.12), kad short pozīciju apjoms jau vairākas dienas bija sasniedzis rekordaugstu līmeni Bitfinex biržā un nepilnas stundas laikā tikai aizvērtas short pozīcijas 15’000BTC vērtībā, kas bija 37.5% no to kopējā skaita un izraisīja strauju ~12% cenas kāpumu (no $7000 uz $7800).