Viss iesācējiem par Multisig makiem

Iepriekš esmu rakstījis par dažādām ‘klasiskajām’ Bitcoin uzglabāšanas metodem, tai skaitā fiziskajiem bitcoin maciņiem un rakstījis arī par kriptovalūtu mantošanu. Tomēr pietiekami bieži esmu saņēmis jautājumus par neskaidrībām gan hardware maciņu izveidē, gan par to kas ir laba prakse Bitcoin atslēgu uzglabāšanā. Varu vien secināt, ka esošās pamācības, kas lielākoties ir angļu valodā, ir pietiekami sarežģītas un noderētu arī kāda pamācība latviešu valodā. Šoreiz par Multisig maciņu izveidi – metodi, kas ļauj ievērojami drošāk uzglabāt uzkrātos Bitcoin.

Turpināt Viss iesācējiem par Multisig makiem lasīšanu

Kriptovalūtu mantošana jeb kas notiek ar uzkrātajiem Bitcoin pēc to īpašnieka nāves

“Pats sava banka” ir sauklis, kuru bieži saistām ar kriptovalūtām, taču, ja ar tradicionālā bankā noguldītu uzkrājumu mantošanu viss ir skaidrs, tad par to, kas notiek ar kriptovalūtām pēc to īpašnieka nāves, ir jādomā pašam īpašniekam. Visbiežāk mantinieki nenojauš par attiecīgā kriptovalūtu portfeļa eksistenci vai nespēj piekļūt līdzekļu kontrolei, jo nav saņēmuši norādes no nelaiķa. Rezultātā attiecīgās kriptovalūtu vienības tiek “pazaudētas” un tām, visticamāk, neviens nekad vairs nepiekļūs.

Ieteikumus, kā sakārtot kriptovalūtu mantojuma jautājumu, varēs lasīt šajā ierakstā, un, lai nejauktu prātu ar dažādām kriptovalūtām, piemēros lietošu vien Bitcoin, tomēr ieteikumi ir attiecināmi arī uz vairums citām kriptovalūtām un kriptoaktīviem.

Read more

Kā viegli veidot failu rezerves kopijas (tautā sauktos backupus)

Paziņojums: Ja regulāri izveido savu failu rezerves kopijas vai izmanto kādu sistēmu, kas to dara tavā vietā, tad vienkārši lieliski! Izglīto citus un vari tālāk nelasīt šo rakstu.

Iztēlojies, ka tev negaidīti nomirst cietais disks, mistiski pazūd kāds fails vai vīruss nošifrē visus dokumentus. Ko darīt? Ja failiem ir saglabātas rezerves kopijas – lieliski, bet ja nav, tad jāraud rūgtas asaras un jāmēģina atrast kāds cilvēks (piemēram, es), kas spēs atjaunot vismaz kaut nelielu daļu no informācijas, kas, savukārt, ir samērā dārgs un nereti ļoti ilgs process. Tātad prātīgi būtu savlaicīgi un regulāri izveidot failu rezerves kopijas, lai pienākot tam nelaimīgajam brīdim nebūtu jāuztraucas par failu drošību un naudas maku, kā arī vieglāka dzīve IT cilvēkiem.

Ja pirms dažiem gadiem kopiju glabāšana bija samērā dārgs, ilgs un apgrūtinošs process, tad tagad pateicoties mākoņdatošanai, laika mašīnai (un līdzīgiem produktiem), kā arī relatīvi lētiem informācijas nesējiem (cietie diski, zibatmiņa, optiskie diski, utt.) šis process ir ērts, ātrs un izdevumi ir samērā nelieli (ja vien netiek uzglabāti terabaiti zagtas mūzikas, filmas un seriāli). Attiecīgi gribētos teikt, ka pazaudēti dati ir nolaidība, nevis sekas kādai neveiksmju sērijai.

Tad nu pastāstīšu jums vienkāršu metodi, kuru ikdienā lietoju arī es pats un kas var jūs paglābt no nepatīkamas situācijas pienākot tai liktenīgajai dienai.

1. Līmenis

Svarīgāko (!!!) datu automātiska uzglabāšana sinhronizētā mākonī.

Jau daudzus gadus esmu slavējis Dropbox mākoņdatošanas pakalpojumu.
Reģistrējies, lejupielādē un uzinstalē (Next->Next->Finish) viņu programmatūru, kura izveidos folderi uz tava datora, kurā esošie faili tiek automātiski sinhronizēti ar tavu Dropbox kontu.

Tas nozīmē, ka katru reizi kad kāds dokuments tiek saglabāts Dropbox folderī, tad automātiski šī faila analogs tiek augšupielādēts uz viņu servera un ar pareizo lietotājvārdu un paroli šis fails ir pieejams faktiski uz jebkuras iekārtas, kam ir interneta pieslēgums. Viss. Nekas vairāk nav jādara. Lieliski, ne?

Dropbox piešķir 2GB failu uzglabāšanai bez maksas. Šo apjomu var palielināt izpildot dažādas darbības (piem., piesaistot citus lietotājus vai vienkārši samaksājot par lielāku ietilpību).

Ja ir satraukums par datu drošību, tad pirms ievietošanas Dropbox mapē vēlamais fails jāievieto .zip arhīvā, kuram var piešķirt AES256 šifrējumu, kas to padara būtībā neuzlaužamu un pieejamu tikai cilvēkam, kam ir šī arhīva parole.

Rezultāts:

  • Tavi svarīgākie faili vienmēr atradīsies uz vismaz divām iekārtām (tava datora un Dropbox serveriem);
  • Faili ir pieejami no jebkuras iekārtas, kas pieslēgta internetam;
  • Vienu Dropbox kontu var izmantot vaiākām ierīcēm, tādējādi veicot faila izmaiņas uz vienas iekārtas, tas tiks izmainīts arī uz visām pārējām iekārtām.

Alternatīvas:

2. Līmenis

Manuāla datu kopēšana uz ārējiem nesējiem.
Arhaiska metode, bet joprojām nepieciešama, ja vēlies būt drošs par visiem failiem un, svarīgākais, saglabāt savu bilžu un pavisam legālo 4TB mūzikas, seriālu un filmu kolekciju.

Plusi:

  • Metode, kas saprotama cilvēkiem, kas ar datoriem ir uz “Jūs”;
  • Garantija, ka dati patiešām ir nokopēti, jo pats esi veicis visus soļus.

Mīnusi:

  • Maksā naudu;
  • Laikietilpīgi;
  • Iekārtas nav mūžīgas un arī backupiem agrāk vai vēlāk būs vajadzīgi backupi;
  • Failu kopēšana jāveic regulāri.

Automatizācija:

Ja līdzekļi atļauj, tad ieteicams iegādāties un uzstādīt laika mašīnu vai kādu alternatīvu, kas automātiski veiks datu kopēšanu.

Power lietotāji var eksperimentēt ar regulāru vai automatizētu failu augšupielādi pakalpojumā shared hosting (pakalpojums pieejams HostGator, GoDaddy u.c.) vai privātā NAS sistēmā izmantojot FTP.

Ja šīs alternatīvas šķiet komplicētas un nesaprotamas, bet patiešām vēlies arī automatizēt šo līmeni – sazinies ar savu IT speciālistu un viņš visticamāk būs priecīgs palīdzēt tev uzstādīt kādu no šīm sistēmām par nelielu samaksu, kas resursu izteiksmē prasīs daudz mazāk naudas un laika nekā datu atjaunošana no bojātas iekārtas.


Ceru, ka pēc šī īsā ieskata būs skaidrs, ka neizmantot iespējas ko sniedz pakalpojumi, kas redzami 1. līmenī ir muļķīgi un pat bezatbildīgi, ja strādā ar datiem, kuru nedrīkst pazaudēt, bet 2. līmenis ir tieši atkarīgs no datu apjoma, finansiālā stāvokļa un datora zināšanām.

Veiksmīgu backupošanu!