Pēdējos 2-3 mēnešus, kopā ar jaunuzcepto kriptovalūtu entuziastu vilni, esmu saņēmis daudz jautājumus ne tikai par tirdzniecību ar kriptovalūtām un kriptoaktīviem, bet arī par kriptovalūtu rakšanu (Angļu val.: mining, žargonismā mainings). Visbiežāk cilvēki ir gatavi ieguldīt lielas summas, jo kaut kur ir dzirdējuši, ka šī ir ļoti ienesīga investīcija, tomēr ne viss ir tik rožaini kā vairumam liekas. Šo rakstu veidoju kā atsauci potenciāliem interesentiem nākotnē un tas nesatur nekādas CloudMining reklāmas.
1. Īsumā par to kas ir kriptovalūtu rakšana un ko dara racēji
Ja tas ar ko nodarbojās racēji (žarg. maineri) neinteresē vai esi to jau apguvis un interesē tikai kriptovalūtu rakšanas ienesīgums, tad šo nodaļu var izlaist.
Kriptovalūtu rakšana ir viens no veidiem kā tiek veidota blokķēde un emitēta attiecīgā kriptovalūta. Racēju uzdevums ir nodrošināt viena bloka emisiju noteiktā laika periodā un iekļaut jaunizveidotās transakcijas šajos blokos. Pēc bloka izveidošanas veiksmīgais racējs nosūta/izziņo visam tīklam, ka viņa izveidotais bloks ir jāpievieno blokķēdei un par savu darbu racēji saņem atlīdzību. Ar rakšanu var nodarboties jebkurš, kam ir pieejams dators, tomēr gūt peļņu ar kriptovalūtu rakšanu varēs galvenokārt tikai cilvēki ar specializētām iekārtām.
Bitcoin gadījumā – racējs, kurš “atrod” jaunu bloku saņem 12.5 BTC + komisiju/nodevas maksu no visām transakcijām, ko viņš iekļauj šajā blokā, tādējādi Bitcoin kriptovalūtas emisijas apjoms, vismaz šobrīd, ir 12.5 BTC ik ~10 minūtes.
Mainings ir apzināti izveidots kā resursus patērējošs un pašregulējošs process, lai nodrošinātu sistēmas darbības stabilitāti un lai maineru interesēs būtu attiecīgās kriptovalūtas izaugsme un tie nezaudētu savas investīcijas – summa, kas ieguldīta specializētajās rakšanas iekārtās un infrastruktūrā.
1.1 Ko meklē, jeb kādus aprēķinus veic racēji?
Process, kas nodrošina vienmērīgu bloku emisijas periodu neatkarīgi no racēju skaita ir proof-of-work (PoW) skatiļošana. Proof-of-work ir dati, kurus ir grūti (dārgi un laikietilpīgi) uzģenerēt, taču viegli pierādīt/apstiprināt/verificēt, ka uzģenerētie dati atbilst iepriekš noteiktiem kritērijiem.
Bitcoin gadījumā proof-of-work ir sha256^2 jaucējfunkcijas izejas dati, kuri sākas ar tik daudz 0 simboliem, cik to pieprasa rakšanas sarežģītības pakāpe. Šīs jaucējfunkcijas ievaddati ir:
- Bloka versija
- Iepriekšējā bloka galvenes hash
- Merkle koka saknes hash
- Laika zīmogs
- Mērķis
- Nonce
(nezinu kā iztulkot latviski)
Par katru no tiem lasīt vairāk un detalizētāk par to kā vispār darbojas bloka jaucējfunkcijas algoritms lasīt šeit., taču šobrīd mums interesē vien divi no iepriekšminētajiem punktiem – mērķis un nonce.
Mērķis ir skaitlis (256 bitu skaitlis kompaktformā) kas norāda cik 0 simboliem nepieciešams būt izejas datu virknes sākumā, lai panāktu jaunu bloku pievienošanu blokķēdei ik ~10 minūtes. Mērķi nosaka sarežģītības pakāpe, kas tiek pielāgota/izmainīta ik pēc 2016 blokiem (~2 nedēļas). Piem., ja iepriekšējos 2016 blokos pievienošana notika ātrāk kā vidēji 10 minūtēs, tad sarežģītība pieaug, bet ja pievienošana bija lēnāka, tad sarežģītība krītās. Vairāk par sarežģītību var lasīt šeit.
Nonce ir tas īpašais skaitlis ko nosaka un meklē vien racēji. Tas ir 32 bitu skaitlis, kas sākas no 0. Ja jaucējfunkcija izvaddati neatbilst nepieciešamajiem kritērijiem, tad nonce vērtība pieaug pa 1 un racējs atkārtoti veic jaucējfunkciju līdz tā atbilst mērķim. Attiecīgi, jo vairāk aprēķini jāveic, lai sasniegtu vēlamo kritēriju, kuru nosaka sarežģītība, jo jaudīgākas un efektīvākas iekārtas ir nepieciešamas.
Racējam atrodot nonce, viņš to lepni pievieno jaunizveidotā bloka galvenē un kopā ar pārējiem galvenes datiem izziņo to tīklam, tādējādi sistēma zin, ka jauns bloks tiks pievienots blokķēdei, viegli verificēt, ka jaucējfunkcijas izpildās un citi racēji var sākt strādāt pie nākamā bloka “meklēšanas”.
1.2. Ar ko, kā un kur mainot?
Kriptovalūtu mainošana notiek ar procesoriem (CPU’s), video kartēm (GPU’s) vai specializētām iekārtām FPGA‘s & ASIC‘s, taču svarīgi zināt, ka iekārtas, kuras vēlams izmanto mainošanai ir atkarīgas no konkrētās kriptovalūtas PoW algoritma. Visienesīgākā rakšana šobrīd notiek ar video kartēm vai ASIC’s, tātad ja jums jau ir dators ar spēcīgu videokarti, tad iespējams, ka jūs jau tagad variet pelnīt ar kriptovalūtu rakšanu.
Kriptovalūtu rakšanu var veikt kā individuāls racējs vai apvienotajā rakšanā izmantojot pools.
Lai veiktu individuālo rakšanu nepieciešamas ļoti veiktspējīgas rakšanas iekārtas, jo pasaulē ir tūkstošiem dalībnieku, kas arī nodarbojas ar mainingu, tātad ar individuālo, jeb solo rakšanu būs vienam jāsacenšās ar visiem pārējiem un pastāv liels risks ka savu ieguldījumu neatpelnīsiet, tomēr ja atradīsiet kādu no blokiem, peļņa īstermiņā būs augstāka, nekā tiem, kas nodarbojas ar apvienoto rakšanu.
Apvienotajā rakšanā mining pool operators sadala starp visiem dalībniekiem dažādus nonce reģionus + pārējo nepieciešamo informāciju un racēji kopīgi mēģina atrast pareizos jaucējfunkcijas izvaddatus. Kad dati ir atrast, operators sadala starp dalībniekiem ienākumus atbilstoši to veiktspējai šī bloka meklēšanā, tādējādi, ja šis pool atrod nākamo bloku, tad ienākumi ir garantēti visiem tā dalībniekiem. Operators par savu darbu ietur nelielu komisiju.
Mainošana notiek ar pool operatora piešķirtu programmatūŗu vai jūsu izvēlētās kriptovalūtas izstrādātāja maciņu, kurš, vismaz parasti, iekļauj sevi rakšanas funkciju.
2. Kā aprēķināt vai investīcija atpelnīsies?
Kriptovalūtu rakšanai ir 4 galvenās “problēmas” – elektrības izmaksas, iekārtas izmaksas, telpu atbilstība rakšanas iekārtām un mainīgs ienesīgums. Tā kā problēmas ir zināmas, tad izķidāsim vienu pēc otras, lai varētu izveidot kopsavilkumu tam vai kriptovalūtu rakšana ir laba investīcija.
2.1.1 Elektrības izmaksas
Ja tev pieder vai ir pieeja privātam HES, koģenerācijas stacijai vai ir kāds cits veids kā iegūt elektrību ievērojami zem Latvenergo piedāvātajiem ~0.16 EUR/kWh, tad, pirmkārt, apsveicu, otrkārt, iespējams tieši tu vari būt viens no tiem potenciālajiem dažiem kam kriptovalūtu rakšana var būt ienesīga, ja nē, tad ienesīguma aprēķinā būs jāiekļauj elektrības izmaksas un jārēķinās, ka daudzviet pasaulē elektrības izmaksas ir zemākas kā Latvijā.
Protams, arī koģenerācijas stacijām un privātajiem HES ir savas amortizācijas izmaksas, kas būtu jāiekļauj gala aprēķinā, jo arī “bezmaksas” elektrībai ir kaut kādas izmaksas.
2.1.2 Iekārtas izmaksas
Rakšanas entuziastu ir daudz un tirgū ir izveidojies deficīts gan videokartēm, gan ASIC’s, gan barošanas blokiem, kas nepieciešami GPU un ASIC darbībai. Sekojot ekonomikas pamatprincipiem – pieaugot preces pieprasījumam pieaug tā cena.
Tā kā iekārtu cenas ir augstas, tad to atpelnīšanās periods ir ilgāks nekā tiem, kas šīs iekārtas dabūja uzreiz un lētāk. Tāpat arī pirms iekārtas iegādes jāzin tās veiktspēja un elektrības patēriņš, lai var izrēķināt kāds būs šīs iekārtas ienesīgums, cik ilgā laikā atpelnīsies ieguldījums (ja vispār atpelnīsies) un kāda būs potenciālā peļņa nākotnē.
Piemēram vidusmēra videokartēm ienesība ir vien nedaudz zemāka (apmēram 20-30%) zemāka kā “krutā gala” videokartēm, taču to cena ir uz pusi mazāka un elektrības patēriņš ievērojami zemāks, tātad, lai arī ienākumi būs zemāki, pati investīcija atpelnīsies ievērojami ātrāk.
Jāņem vērā ari tas, ka rakšanas iekārtu apjoms ir tik liels, ka cenai strauji krītot maineri gribēs samazināt savu zaudējumu apmēru, pārpludinot tirgu ar videokartēm un ASIC racējiem, tādējādi ievērojami samazinot tālākpārdošanas cenas.
2.1.3 Telpu atbilstība rakšanas iekārtām
Zem klajas debess nodarboties ar mainingu nevarēsiet. Nepieciešamas ir drošas un relatīvi tīras, vēlams vēsas, sausas un labi ventilējamas telpas. Ja šādas telpas jums nav pieejamas, tās sadārdzina nepieciešamo kapitālu rakšanas uzsākšanai un tādējādi arī paildzinās termiņu, kurā ienākumi pārsniegs izdevumus.
Drošas, jo iekārtas vairāku tūkstošu EUR vērtībā šķūnī gluži neliksiet;
Tīras – lai iekārtu ventilatoriem nebūtu priekšlaicīga nāve no putekļu pārdozēšanas un pārkaršanas;
Vēsas, jo gan ASIC’s, gan videokartes strādā ar ļoti augstu temperatūru (~80 oC) un vēsākas telpas ļauj iekārtām nepārkast un strādāt efektīvāk;
Sausas – augstam gaisa mitrumam kondensējoties ap/netālu no iekārtām pastāv risks, ka uz kādas iekārtas nokļūs ūdens un izveidosies īssavienojums un tā tiks sabojāta;
Labi ventilējamas – iepriekš jau minēju, ka iekārtas strādā ar ļoti augstu temperatūru un ja telpā nenotiek gaisa apmaiņa, iekārtām atliek tikai turpmākai dzesēšanai izmantot jau tā uzkarsušo gaisu, tādējādi radot pārkaršanas iespējas un efektivitātes zudumus.
Tāpat arī var piebilst, ka telpai vēlams būt tālāk no sabiedrības vai ar labu skaņas izolāciju, jo rakšanas iekārtu ventilātori ir ļoti skaļi, it īpaši ASICs.
2.1.4 Mainīgi ienākumi
Šis ir viens no visneparedzamākajiem un visaugstākā riska faktoriem visā aprēķinā, jo līdzko dalībnieku skaits pieaug, tā arī pieaug rakšanas sarežģītība, tādējādi ar esošajām iekārtām pagarinās rakšanas periods un zūd ienesīgums.
Var būt arī gadījumi, kad kādas valūtas vērtība ļoti strauji pieaug, tādējādi ienesīgums pieaug līdz tirgū uzrodas jauni rakšanas dalībnieki vai arī valūtas vērtība krītas.
Kā īpašu risku jāņem vērā potenciālā kriptovalūtu un kriptoaktīvu strauja vērtību krišana atsaucoties uz kādu sistēmas ievainojamību vai nelabvēlīgu lielvalstu regulāciju attiecībā pret kriptovalūtām, vai kāda cita iemesla dēļ. Tādējādi radot risku, ka ienesīgums nekad neatpelnīs iekārtu izmaksas un tirgus tiks pārpludināts ar iekārtām (ASICs un videokartēm), kuras pārdos bijušie maineri, mēģinot mazināt savu zaudējumu apmēru.
2.2 Piemēri
Abos piemēros nerunāšu par rakšanas pool’iem, kas pārslēdzas uz ienesīgāko tā brīža kriptovalūtu un iekārtu optimizāciju raksta vienkāršošanas nolūkā. Svarīgi ir saprast arī to, ka kriptovalūtu cenas svārstības ļoti ietekmē ienesīguma apmērus – cenas krišanas rezultātā ienesīgums var kristies ātrāk kā plānots vai gluži pretēji pieaugt/saglabāties tādā pašā līmenī, ja notiek strauja cenas izaugsme.
Nr. 1
Pēterim ir daži tūkstoši EUR, kurus ir gatavs atvēlēt kādai riskantākai investīcijai, turklāt viņam pieder bijušās dzirnavas, kas ir pārveidotas par privātu HES, kurā ir stabils elektrības pārpalikums 2kWh apmērā. Tajās pašās dzirnavās ir tīra, samērā sausa telpa, taču nepieciešams izveidot ventilāciju, kas izmaksās papildus 100 EUR. Dzirnavās nepieciešams internets un vienīgā opcija ir LMT mājas internets, kas ir 15.98 EUR/mēnesī.
Pēteris veica tirgus izpēti un secināja ka viņam šobrīd ir visizdevīgāk iegādāties Nvidia GTX 1060 3GB videokartes un mainot, piemēram, Ethereum. Lai aizpildītu 2KW, Pēterim nepieciešams iegādāties 2 sistēmas, kas katra satur mātesplati, 6 videokartes, 6 PCIe pagarinātājus, procesoru, nelielu SSD, barošanas bloku, Win10 licenci. Viens šāds komplekts Pēterim izmaksās ~2300 EUR (ieskaitot PVN), jeb 4600 EUR kopā.
Viena Nvidia GTX 1060 3GB kartes veiktspēja mainojot Ethereum ir ~22 MH/s, tātad Pētera kopējā veiktspēja būtu 264 MH/s, kas pie šībrīža (2018.01.15) cenām viņam ienestu $38.14, jeb EUR 31.08 dienā. Pie šādas ienākumiem Pēteris gadā nopelnītu EUR 11’344, taču skaitlis ir maldinošs, jo netiek ierēķināts rakšanas sarežģītības pieaugums un cenas izmaiņas.
Tā kā cenas izmaiņas paredzēt mēs nevaram, varam cerēt ka tā paliks nemainīga, taču zinām, ka Ethereum rakšanas sarežģītība pieaug par aptuveni ~12% mēnesī, jeb 0.4% dienā. Pētera starta izmaksas bija 4600 EUR + 100 EUR + 15.98 EUR/mēnesī, savukārt ienākumi ik dienu samazinās par 0.4%. No pieejamās informācijas varam aprēķināt, ka ieguldīto summu Pēteris atpelnīs 232 dienās, taču viņam būs nepieciešamas vēl 10 dienas, lai atpelnītu interneta izmaksas 8 mēnešu apmēŗām. Tālāk Pēteris turpinās gūt peļņu līdz interneta maksa mēnesī pārsniegs ienākumu apjomu.
Nr. 2
Jānis salasījies, ka mainošana ir laba investīcija izlēmis nopirkt sev datoru spēlēm, bet dārgo videokarti (GPU) dabūs “pa velti” mainojot. Nekādu priekšrocību Jānim nav, tā kā viņš ir spiests iegādāties kāroto videokarti un maksāt par elektrību pa pilnu programmu.
Jānis neveica nekādu tirgus izpēti un iegādājās video karti, kuru vēlējās – GTX 1070, un pārējo sistēmu komplektēja savām vēlmēm/nepieciešamībām (parastāko 500W PSU, diezgan spēcīgu i7 procesoru, utt). Rezultātā Jāņa dators mainojot patērē 0.3kW/h. Tā kā Jānim vēlme bija tikai atpelnīt GPU, tad viņam nepieciešams nopelnīt 600 EUR, tomēr jārēķinās, ka būs elektrības izdevumi 30.57 EUR/mēnesī.
Nvidia GTX 1070 veiktspēja mainojot Ethereum ir 32 MH/s, kas šobrīd (2018.01.15) ir $4.61, jeb 3.76 EUR/dienā. Līdzīgi kā Pētera scenārijā, arī šoreiz jāierēķina sarežģītības pieaugums un ignorējam cenas svārstības, turklāt šoreiz ir arī elektrības izdevumi, kas ir nemainīgi 1.019 EUR/dienā, kas nozīmē, ka pēc 328 dienām ienākumi būs zemāki kā izdevumi, tomēr šo 328 dienu laikā Jānis būs nopelnījis 354.72 EUR, kas nav maz, taču ir tālu no viņa mērķa.
3. Kopsavilkums
Kriptovalūtu rakšana ir augsta riska investīcija, kura piemērota vien tiem, kam ir kaut kādi atvieglojumi/priekšrocības salīdzinājumā ar citiem maineriem, piemēram, pieejama bezmaksas/lēta elektrība, atbilstošas telpas rakšanas iekārtu darbībai, lētas/bezmaksas rakšanas iekārtas. Turklāt, neskatoties uz to, ka investēšanas brīdī situācija izskatījās pozitīva, investoram tāpat ir jābūt gatavam zaudēt daļu no investētās summas gadījumā, ja izdevumi sāk pārsniegt ienākumus.
Atruna (Disclaimer): Šis raksts ir informācijas apkopojums no dažādiem resursiem vai mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir uz katra paša atbildību.