Kas ir Bitcoin? Skaidrojums, kuru, iespējams, sapratīs arī tava vecmamma.

Daudzi ir dzirdējuši vārdu Bitcoin, bet ir pilnīgā neizpratnē, kas tas tāds ir un ko viņš ēd pusdienās. Jāsaka, ka neizpratne ir ļoti pamatota, jo masu mediji  par Bitcoin,  kriptovalūtām (cryptocurrencies), kriptoaktīviem (crypto-assets) un blokķēdi (blockchain) izsakās absolūti miglaini un pavirši, nenorāda, kur iespējams iegūt viegli uztveramu informāciju un oficiālie avoti ir nepietiekami vai neizprotami, vai slikti tulkoti, vai pieejami tikai citās valodās.

Tā kā pēdējos 3 gadus aktīvi darbojos tieši šajā fintech lauciņā, tad varu teikt ka tēma man ir tuva un vismaz Latvijas mērogā varu sevi dēvēt par pietiekami zinošu šajā nišā. Par ekspertu vai guru sevi negribu saukt, taču domāju, ka esmu pietiekami kompetents ieviest nelielu skaidrību par šo šķietami sarežģīto valūtu un protokolu.

Ar šo rakstu uzsākšu rakstu sēriju, kurā puslīdz skaidrā valodā pastāstīšu kas ir Bitcoin, kā tas darbojas, to plusus, mīnusus, drošību, u.c. saistītos jautājumus, kas vairumam cilvēku šķiet pilnīga maģija.

 

 

Tātad… Kas ir Bitcoin?

Bitcoin savā būtībā ir valūta un to var izmantot un uztvert kā jebkuru citu valūtu, taču Bitcoin piemīt vairākas unikālas īpašības, kas to padara dažās jomās pārāku/saistošāku par esošajām valūtām un ar tām saistītajām banku sistēmām:

  • Transakcijas galvenokārt tiek veiktas internetā un pārskaitījumiem nav nepieciešams starpnieks (piem., banka), tas nozīmē, ka Alise no Latvijas var nosūtīt Bobam, kas dzīvo ASV, Bitcoin miljoniem EUR vērtībā, samaksājot par transakcijas apstrādi vien pāris desmitus centu un tas prasīs ne ilgāk kā dažas sekundes.
  • Bitcoin transakcijas un tīklu nav iespējams apturēt, jo tas ir decentralizēts un to darbību nodrošina desmitiem tūkstošu datoru visā pasaulē, tādēļ vismaz teorētiski arī pat Ziemeļkorejas iedzīvotāji var veikt un saņemt pārskaitījumus apejot valdības, kas ierobežo cilvēka rīcības brīvību.
  • Visas transakcijas tiek iegrāmatotas publiskā neviltojamā datubāzē, kuru sauc par blokķēdi, turklāt katrai transakcijai ir iespējams pievienot klāt informāciju, kas, tāpat kā pati transakcija, tiks mūžīgi saglabāta publiskai apskatei.
  • Tiks emitēts fiksēts valūtas apjoms – 21’000’000 BTC vienības, tātad valūtai neveidojas inflācija un vismaz teorētiski 0.01 BTC  arī pēc 100 gadiem saglabās to pašu pirktspēju ko iepriekš vai pat pirktspēja pieaugs.
  • Tā kā Bitcoin būtībā ir cipari un informācija blokķēdē, tad nauda tiek glabāta internetā un neviens indivīds, robežsargs vai valdība to nevar atsavināt un tas ir pieejams no jebkuras vietas pasaulē.
  • Transakcijas ir relatīvi lētas, neatgriezeniskas un to apstrāde notiek automātiski. Tas nozīmē, ka produktu pārdevēji var izvairīties no krāpniecības riska un apstrādes izmaksām, kas ļauj piešķirt atlaides produktiem, kas tika iegādāti izmantojot Bitcoin.

Atšķirībā no parastajām valūtām kā, piemēram, eiro vai dolārs, kuras izdod (emitē) centrālās bankas, Bitcoin tiks emitēts fiksētā apjomā (21’000’000 BTC) un šis process notiek automātiski pēc iepriekš izveidota algoritma. Emitētos Bitcoin saņem tūkstošiem brīvprātīgo cilvēku, kas, piešķirot savu datoru skaitļošanas jaudu, nodrošina sistēmas darbību.

Nenoliedzami ideja ir skaista un it īpaši vilinoša tā liksies anarhokapitālisma piekritējiem, taču izpildījumam ir dažas problēmas un ierobežojumi, kas apgrūtina sistēmas lietojamību lielam cilvēku skaitam, bet par to kādā no nākamajiem ierakstiem.

Vairumam lasītāju ar līdz šim uzrakstīto informāciju pagaidām pietiks, taču ja vēlies paeksperimentēt ar Bitcoin darbību jau tagad, tad lasi tālāk…

Pats sava banka, jebšu nedaudz par Bitcoin maciņiem…

Parasti lai veiktu un saņemtu pārskaitījumu internetā cilvēkiem ir vajadzīgs bankas konts. Tā kā darbojoties ar Bitcoin mums nav nepieciešams starpnieks, tad katrs Bitcoin lietotājs ir pats sava banka, bet viņa iecienītais Bitcoin maciņš ir personīgā internetbanka, savukārt bankas konti ir adreses, kas tiek glabātas maciņos.

Tādējādi lai veiktu saņemtu un veiktu pārskaitījumus ir nepieciešams lejupielādēt kādu no Bitcoin maciņiem, kurš automātiski izveidos adresi (kontu), kurā jūs varēsiet saņemt sūtījumus.

Bitcoin maciņu saraksts ir garš. Pats iecienījis esmu Mycelium (Android), Bitpay, Breadwallet (iOS).

Tā kā lietotājs ir pats sava banka, pašam arī jādomā par naudas drošību, tādēļ svarīgi ir maciņiem piešķirt paroles, lai tikai jūs varētu tērēt savus līdzekļus un izveidot rezerves kopijas atslēgām (private keys), kas ļauj maciņa pazaudēšanas gadījumā atjaunot pieeju uz citas iekārtas.

Kur iegādāties Bitcoin?

Visvieglākais veids kā iegādāties Bitcoin ir pajautāt kādam draugam vai zināmai personai, kas jau lieto Bitcoin. Ja tavā paziņu lokā nav šāda cilvēka, tad var mēģināt atrast kādu personu iekš localbitcoins.com.

Ja tev cilvēki nepatīk un/vai katra komunikācija izraisa panikas lēkmi, tad internetā ir pietiekami daudz maiņas vietnes, kurās to būs iespējams izdarīt – Kraken, Bitfinex, Bitstamp, Coinbase, Circle, u.c.