Koronavīruss

COVID-19 sekas jeb recesija vairs nav aiz kalniem

Protams, kā jau vairumam latviešu, man arī ir viedoklis par to, kā apkarot koronavīrusu, bet tas nenozīmē, ka mans viedoklis ir pareizāks par citu viedokļiem, un, ka man būtu pieejama informācija, kas nav pieejama ekspertiem. Neesmu epidemiologs, tādēļ uzticēšos profesionāļu viedoklim par to, kā rīkoties šajā situācijā, un aicinu citus datīt tāpat, bet šajā ierakstā mazliet runāšu par lietām, kas ir mana profesionālā puse un ir saistāma ar COVID-19 – dati, statistika un dažādi ekonomikas aspekti.

Vispirms par situācijas nopietnību

Redzu, ka medijos daudzi runā par situācijas nopietnību, bet konkrēti cipari par to, kā situācija var izvērsties Latvijā, nekur netiek minēti. Tad nu pāris minūtēs apvienoju CSP datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu un šībrīža COVID-19 mirstības rādītājus gadījumā, ja ar vīrusu inficējas 100% iedzīvotāju.

VecumsIedzīvotāju
skaits
MirstībaMirušo
skaits
80+10751314.8%15912
70-791709978%13680
60-692402083.6%8647
50-592706671.3%3519
40-492587630.4%1035
30-392669440.2%534
20-292108690.2%422
10-191896180.2%379
Kopā44128

Kā redzams mirušo skaits pie 100% inficēšanās ir ĻOTI liels priekš mazās Latvijas. 44128 iedzīvotāji jeb gandrīz viena Jūrmala. Jāņem vērā, ka dati var būt arī neprecīzi, jo pasaulē inficēto gadījumu skaits var būt ievērojami augstāks. Tāpat arī jāņem vērā, ka, pieaugot slimnieku skaitam, palielinās risks, ka vīrusam pievienosies jaunas mutācijas, kuras var būt vēl nāvējošākas. Svarīgi ir arī ņemt vērā situācijas saasināšanos gadījumos, ja smagākajiem gadījumiem nebūs iespējams sniegt medicīnisko palīdzību.

Minētās situācijas un straujās vīrusa izplatības dēļ vairums valstu pievērsušies sociālai distancēšanai vai pat agresīvākām metodēm (karantīna un robežu slēgšana). Iemeslus, kādēļ sociālā distancēšana strādā, var lasīt šeit (angļu val.).

Krīzes priekšvakars

Izolācijai globālā tirgū sekas ir gluži vienkāršas – ekonomikas atdzišana. Lai arī pirms mēneša (draugu lokā) paudu, ka koronavīruss nav galvenais iemesls akciju tirgus kritumam, šobrīd jāsaka, ka tirgus paniku saasina tieši šīs vīruss un savstarpējā valstu izolācija.

Vai histērija ir racionāla? Protams, ka nē. Recesija vai stagnācija bija neizbēgama pat bez koronavīrusa, un tirgus pēc kāda laika atgūsies, bet tas nenotiks dažās dienās. Straujais kritums un pārliecības par nākotnes attīstību trūkums izveidos likviditātes trūkumu praktiski visās jomās, kā rezultātā atkārtosies notikumi, ko esam piedzīvojuši jau iepriekšējās krīzēs.

  • Uzņēmumiem samazināsies pieejamie līdzekļi un ienākumi, tātad tie būs spiesti atlaist daļu darbinieku vai samazināt izdevumus;
  • Cilvēkiem samazināsies ienākumi un tie nespēs iegādāties ierasto preču un pakalpojumu apjomu;
  • Bankroti & maksātnespējas;
  • Valstij samazināsies pieejamie līdzekļi un iespēja veicināt ekonomikas atgūšanos vai iespējas palīdzēt tiem, kas ir riska grupā.

Šie un citi notikumi atkārtosies vairākkārt, kas krīzi saasinās vēl vairāk, un vien pēc laika situācija nostabilizēsies. Taču šajā laikā sabiedrībā būs daudz cietušie, kas nespēs saņemt palīdzību krīzes situācijā, pašnāvības un citas sociālās problēmas, ko izraisa dažādu resursu nepieejamība.

Savā ziņā var teikt, ka šajā krīzē mirušo skaits būs attiecināms kā koronavīrusa izraisīts (netiešā veidā). Tādēļ svarīgi atrast balansu starp vīrusa ierobežošanu un ekonomikas neiesaldēšanu. Novēlu veiksmi mūsu valdībai.

Pozitīva, spekulatīva (nav balstīta uz konkrētiem datiem) piebilde, ko varētu nosaukt arī par wishful thinking:

Nedomāju, ka krīze Latvijā būs tik nopietna kā 2008. gadā, jo iekšējais tirgus ir kļuvis ievērojami spēcīgāks. Latvijas izaugsme pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti stabila (piem., salīzinājumā ar pārējo pasauli NĪ burbulis mums ir bijis samērā neliels), un izaugsme ir tieši no produktivitātes pieauguma, tādējādi ir augusi konkurētspēja, un, lai arī īstermiņā iespējami satricinājumi, ilgtermiņā atgūsimies ātri.

Kriptovalūtu nedienas

Bitcoin tika radīts kā atbilde centrālbankām, kas krīzes situācijā bezatbildīgi “drukā” naudu. Attiecīgi starp daudziem kriptoentuziastiem valda uzskats, ka krīzes situācijās Bitcoin vērtība strauji pieaugs. Noticis ir gluži pretējais un rodas jautājums – kapēc?

Vispirms par īstermiņa satricinājumu – 12. martā Bitcoin vērtība nokritās par ~40% (!!!) vienas dienas ietvaros. Cilvēki no malas šo kritumu varētu saistīt ar akciju tirgu, tomēr viss nav tik vienkārši.

Starp tirgus dalībniekiem jau klīst teorijas, ka straujo kritumu izraisīja viens tirgus dalībnieks, kas lielākajā Bitcoin vērtspapīru biržā BitMEX atvēra (un pakāpeniski palielināja) apjomīgu short pozīciju un nospieda cenu tik zemu, ka biržā izveidojās situācijā, kurā vairākas long pozīcijas tiek automātiski likvidētas. Turpinājumā vairs nav būtiski, vai tas bija viens dalībnieks, grupa vai likumsakarība.

Lai birža automātiski spētu likvidēt pozīcijas, tai nepieciešami pircēji. Ja likvidējamām pozīcijām nav pircēju, tad cena tiek nospiesta vēl zemāka, līdz pircēji atrodas. Jo zemāka cena, jo lielāka iespēja, ka tiks likvidētas arī citas pozīcijas, kuras sākotnēji nebija apdraudētas. Izveidojas cikls, līdz ‘kaut kur apakšā’ atrodas pircējs, kas ļauj cenai nesamērīgi strauji krist.

Šādu kaskādes maržas likvidāciju novēroju vairāku stundu garumā līdz brīdim, kad BitMEX bija absolūti atdalījies no reālās tirgus cenas un vērtspapīru vērtība bija aptuveni 10% zem tirgus vērtības, un futures vērtība vēl ievērojami zemāk. Brīdī, kad BitMEX ‘apturēja darbību’ tehnisku iemeslu dēļ, citās biržās tirgus cena strauji atguvās par 20%. BitMEX atsākot darbību, likvidācijas tika apturētas, un arī tur cena daļēji atguvās.

BitMEX gan neatzīst šādu notikumu kārtību, tomēr iekšēja izmeklēšana tikšot veikta. Paliksim nezinot, kas izraisīja sākotnējo kritumu, bet skaidrs ir tas, ka kopējais krituma apjoms nav saistīts ar ārējiem notikumiem.

Ja 12. marta notikumi visticamāk nav saistīti ar akciju tirgu, tad kādēļ Bitcoin un citu kriptovalūtu vērtība ir kritusies pēdējo mēnesi, laikā kad tam itkā nevajadzēja notikt? Ņemot vērā pēdējo mēnešu augsto korelāciju starp akciju indeksiem un Bitcoin, nojaušu, ka atbilde ir šis mans tvīts:

Nepopulārs viedoklis: Neizbēgamai globālai recesijai sākotnēji būs negatīva ietekme uz kriptovalūtu cenām, jo spekulanti, investori un citi tirgus dalībnieki pārdos savas monētas, lai nosegtu akciju tirgus un nekustamā īpašuma zaudējumus. Kriptovalūtas joprojām ir tālu, lai kļūtu par drošu līdzekļu patvērumu.

Pēcvārds

Situācija nav spoža, un, visticamāk, piedzīvosim nepatīkamu recesiju, attiecīgi tam arī vajag gatavoties, taču nav pamats celt paniku. Pasaule vēl neiet uz beigām un dzīve turpināsies arī pēc koronavīrusa. Klausam mediķu viedokļus, solidarizējamies, lai no vīrusa neciestu mazāk aizsargātie, bet nevajadzētu arī apturēt ekonomisko darbību, lai ilgtermiņā situācija nebūtu postoša.

Uzņēmumiem iesaku veikli pielāgoties un piedāvāt bezkontaktu pakalpojumus/piegādes, kā arī parūpēties, lai mazinātu saslimušo darbinieku skaitu.


Noderīgi informācijas apkopojumi par COVID-19:

Savukārt par PVO norādēm informāciju latviešu valodā var lasīt SPKC facebook lapā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.