Mīts par Bitcoin transakciju neizsekojamību

Diemžēl, pēdējā laikā vairākkāt esmu dzirdējis un personīgi saskāries ar gadījumiem Latvijā, ka bankas veic ierobežojumus saistībā ar transakcijām, kurās naudas izcelsme ir Bitcoin (u.c. kriptovalūtas). Sākot ar aizturētiem pārskaitījumiem, beidzot ar slēgtu bankas kontu. Tās ir sekas stingrākiem valsts (un ES) ierobežojumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (naudas atmazgāšanas) novēršanu. Šie ierobežojumi ir balstīti uz vājām zināšanām par Bitcoin transakciju izsekojamību, tādēļ šis raksts būs mēģinājums lauzt mītu, ka Bitcoin transakcijas ir neizsekojamas un, ka Bitcoin tiek izmantots naudas atmazgāšanai un noziedzīgiem nolūkiem.

Bitcoin termini

Blokķēde – Publiska, decentralizēta, neviltojama organizētu datu (bloku) rinda (ķēde), kas ik pēc ~10 minūtēm tiek papildināta ar jaunu bloku.
Transakcija – unikāls ieraksts blokā.
Adrese – 26-35 simbolu virkne, kura nepieciešama transakciju veikšanai/saņemšanai.
Maks – vienas vai vairāku adrešu kopums, kuru kontrolē viena vai vairākas personas.
Pārlūks – programmatūra (visbiežāk tīmekļa vietne), kas ļauj pārskatīt blokķēdes saturu (piem., blockchain.com/explorer un blockstream.info).

Bitcoin transakcijas NAV anonīmas

Zinot kādu Bitcoin adresi, ir iespējams izsekot šajā adresē esošo līdzekļu kustībai līdz pat to emitēšanas brīdim, jo katra Bitcoin transakcija satur informāciju par to, no kādas adreses(-ēm) un uz kādu adresi(-ēm ) tiek pārskaitīti pieejamie līdzekļi. Katra transakcija ir unikāla (tām tiek piešķirts unikāls identifikators (hash)), un pēc transakcijas ievietošanas blokķēdē var noteikt laiku, kad transakcija tika veikta (izziņota blokķē). Veicot Bitcoin transakciju visa šī informācija tiek uzglabāta blokķēdē mūžīgi un ir publiski pieejama.

Lai arī adreses virspusēji ir nejauša simbolu virkne, tā adreses īpašniekam piešķir vien pseidonimitāti, jo, sekojot transakciju virknei, var izsekot līdzekļu plūsmu un atrast kādu adresi, kuras īpašnieks ir jau zināms (piem., birža, racējs vai veikals). Līdzko kāds transakciju ķēdē iesaistītās citas adreses īpašnieks ir zināms, tā atgriezeniskā veidā var sākt izmeklēšanu un atrast mērķa adreses patieso īpašnieku.

Transakcijas piemērs

Nejauši izvēlēta transakcija

Augstāk redzamajā piemērā tiek veikta transakcija no adreses (2.) 1B6rJ6…, kurā iepriekš saņemti 2 maksājumi 200.0286996 BTC un 20 BTC vērtībā. Šī summa tiek pārskaitīta uz adresēm (3.) 1B6rJ6… un 1NYAd6…, attiecīgi 0.02819960 BTC un 220 BTC vērtībā. Viegli redzams ir arī transakcijas identifikators (1.), izziņošanas laiks (5.), komisijas maksa (4.) un apstiprinājumu skaits blokķēdē (6.) (t.i. pirms cik blokiem šī transakcija tika iekļauta blokķēdē).

Piezīme: No šī piemēra var īpaši viegli noteikt, ka līdzekļu īpašnieks veica pārskaitījumu 220 BTC apmērā un atlikumu (0.02819960 BTC) atgrieza sevis kontrolētā adresē, kas ir tā pati adrese, no kuras tika pārskaitīta sākotnējā summa.

Ieejas un izejas punkti

Pērkot, pārdodot vai maksājot par kādu pakalpojumu vai produktu ar Bitcoin (u.c. kriptovalūtām) gandrīz vienmēr paliek kāds ‘pēdas nospiedums’. T.i. IP adrese, no kuras transakcija tika izziņota tīklam, lietotāja konts biržā, lietotāja informācija interneta veikalā, aculiecinieki un videokameras fiziskajos maiņas punktos, bankomātos un veikalos.

Vien pirms pāris gadiem šo ‘pēdas nospiedumu’ bija iespējams atstāt neizsekojamu, taču šobrīd gandrīz visi pakalpojumi ievēro samērā striktu KYC (Know Your Customer) politiku.

Zinot kaut vienu no šiem punktiem, faktiski uzreiz var ‘atmaskot’ attiecīgās adreses īpašnieka maksājumus kā arī citu iesaistīto līdzekļu izcelsmi, un, jo vairāk ir šādu punktu, jo vieglāk noteikt visu darījumu (gan ieejošo, gan izejošo) vēsturi. Tātad, ja līdzekļi iegūti noziedzīgā veidā, piem., zādzība, nelegālu preču pārdošana vai ar ļaunprātīgu programmatūru (malware), tad šo līdzekļu realizēšana lielākoties būs izsekojama līdzko summa nonāks kādā izejas punktā.

Blokķēdes analīze un transakciju izsekošana

Runāt par līdzekļu plūsmas izsekošanu ir viegli, tomēr pats izsekošanas process var būt sarežģīts. Vidusmēra cilvēkam būs ļoti grūti atklāt citu adrešu īpašniekus, taču izlūkdienestiem, kas var pieprasīt datus no biržām, veikaliem un lūgt citu cilvēku palīdzību, šis process ir atvieglots un atliek vien galējie gadījumi, kur attiecīgo līdzekļu īpašnieks ir izpildījis papildu soļus, lai maskētu/slēptu savu identitāti.

Īpaši viegli ir noteikt, ja līdzekļi kādreiz ir bijuši kādā bieži izmantotā maciņā (piem., populārā biržā vai veikalā). Sasniedzot kādu no šadiem bieži izmantotajiem makiem, viegli noteikt, kas ir šī maciņa īpašnieks, jo izejošie maksājumi no šiem maciņiem parasti izveido pārskatāmu, savstarpēji saistītu adrešu kopu (klasteri), un kāda no šīm adresēm ir publiski pieejama attiecīgā uzņēmuma mājaslapā vai jau atzīmēta kādā blokķēdes pārlūkā.

Blokķēdes analīzi var veikt ar bitcoin pārlūkiem vai specializētiem rīkiem, kas automātiski izveido transakciju ‘kokus’ un adrešu klasterus. Ir arī pakalpojumi, kas analīzi un transakciju izsekošanu piedāvā kā pakalpojumu (piem., Chainalysis).

Anonimitāte ir dārga un ilga

Izmantojot dažādus pakalpojumus (piem., transakciju miksēšana) vai citas blokķēdes, līdzekļu plūsmu izsekošanu iespējams sarežģīt vai padarīt neiespējamu. Tātad anonimitāte IR iespējama, taču šis process prasa īpašas zināšanas, turklāt, jo augstāka Bitcoin cena un lielāks pieprasījums pēc vietas blokķēdē, jo līdzekļu anonimizēšanas process ir dārgāks un neizdevīgāks nelielām summām.

Anonimizēt lielas summas ir vēl grūtāk un laikietilpīgāk, jo tās var anonimizēt vien pa daļām. Likviditātres trūkums gan līdzekļu miksēšanai, gan biržās bez KYC, gan līdzekļu realizēšana caur citām blokķēdēm, kas izmanto privātās transakcijas (piem., Monero), liedz pilnvērtīgi anonimizēt Bitcoin lielā daudzumā.

Ar anonimitāti nepietiek

Zinot, ka līdzekļi ir zagti vai izmantoti nelegālām darbībām, šos līdzekļus iespējams marķēt, un, līdzko tie sasniedz kādu izejas punktu, tos ir iespējams atsavināt. Šādi gadījumi nav retums.

Jāpiebilst, ka anonimizētu līdzekļu īpašnieks nespēs pamatot to izcelsmi pēc bankas pieprasījuma, tātad lielas summas nebūs realizējamas bez sarežģītas un ilgas naudas atmazgāšanas caur kādu fiktīvu pakalpojumu, kas ir universāla problēma finansu nozarē, nevis tikai kriptovalūtām.

Pastāv iespēja, ka nāktonē tiks izveidotas metodes, kur līdzekļu plūsmu iespējams arī deanonimizēt uz blokķēdēm, kas šobrīd piedāvā anonīmas transakcijas, tādējādi anulējot vēsturiskos mēģinājumus “paslēpties”.

Kopsavilkums

Sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka Bitcoin visbiežāk tiek lietots nelegāliem darījumiem, taču realitāte ir gluži pretēja. Bitcoin šobrīd ir gauži nepiemērots nelegāliem darījumiem un naudas atmazgāšanai.

Nav šaubu, ka ir gadījumi, kuros Bitcoin tiek izmantots dažādos noziegumos, taču visbiežāk noziedznieki nav pietiekami informēti, ka Bitcoin transakcijas nav anonīmas, kā rezultātā tiek atvieglots policijas (u.c. dienestu) darbs, ja attiecīgie izmeklētāji ir pietiekami kompetenti transakciju izsekošanā.

Mēs, kriptovalūtu lietotāji, attiecībā uz savu ienākumu izcelsmes pamatošanu, pagaidām esam iedzinēju lomā. T.i., lai spētu savus ar Bitcoin gūtos uzkrājumus glabāt kādā no Latvijas bankām euro nominālā, mums ir jāspēj pierādīt līdzekļu izcelsme, un var teikt, ka šis process attiecībā uz AML ir pieņemams.

Problēmas rodas, kad bankas, neskatoties uz to, ka līdzekļu izcelsme ir ‘tīra, balta un pūnkaina’, tāpat var atteikt sadarbību, jo darījumi, kuros iesaistītas kriptovalūtas joprojām skaitās augsta riska, faktiski atslēdzot konkrēto līdzekļu īpašnieku no tradicionālās finanšu sistēmas. Kaut gan apgalvojums par “augstu risku”, attiecībā uz naudas atmazgāšanu un citiem noziegumiem ir nepatiess.

Legāli līdzekļi, kurus nevar pārskaitīt uz savu kontu, nozīmē, ka no tiem nav iespējams iekasēt nodokļus, un cilvēks būs spiests izvēlēties kādu kriptovalūtām draudzīgu banku ārzemēs – tātad, zaudējumi Latvijai. Protams, visticamāk šī summa arī nebūs pieejama investīcijām Latvijā un, iespējams, pat nenonāks apgrozībā valsts ietvaros. Respektīvi, no šādas politikas zaudē gan līdzekļu īpašnieks, gan banka, gan valsts.

Varu vien cerēt, ka šī informācija nonāks līdz ‘pareizajām’ ausīm un banku politika attiecībā uz kriptovalūtu īpašniekiem būs ievērojami draudzīgāka.

P.S.

Svarīgi zināt, ka ik pa laikam tiek piedāvātas izmaiņas Bitcoin protokola līmeni, kas padarītu transakcijas anonīmas, tādēļ, iespējams, nākotnē situācija būs citādāka un šis raksts vairs nebūs aktuāls.


Citas publikācijas, kas papildina rakstā izteiktos apgalvojumus:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *