Eiropas imigrantu problēma Latvijā, jeb kādēļ uzņemt kara bēgļus ir mūsu pienākums

Pēdējās nedēļas notikumi ir sašupojuši Eiropas sabiedrību. Bēgļu skaits turpina strauji pieaugt un tiek lēsts, ka šī gada laikā Eiropā varētu ieplūst jau aptuveni miljons nelegālie imigranti un bēgļi, turklāt daļa no tiem uzvedas demonstratīvibezkaunīgi zog un ir neiecietīgi pret vietējo kultūru, reliģiju un iedzīvotājiem, kas ir pilnībā pret jebkādām rietumnieciskām vērtībām un progresīvai sabiedrībai.

Medijos un cilvēku komentāros izskan ļoti radikāli – pret bēgļiem noskaņoti vai arī pārlieku liberāli viedokļi un reti kad kāds cenšas situāciju analizēt no dažādiem aspektiem. Ko darīt mums latviešiem šajā jautājumā, ņemot vērā, ka ES ir noteikusi, ka solidarizējoties Latvijai būtu jāuzņem 250 vai 737 bēgļi, vai pat 6000 bēgļi?

Pirmkārt jāsaprot kas ir bēglis. Pēc Latvijas likumdošanas šis jēdziens ir garš un, manuprāt, nedaudz stiepjams, bet nu atvieglošu jums to garo lasīšanu un vārdu bēglis varētu definēt šādi: persona, kas uz nenoteiktu laiku ir spiests emigrēt no savas dzīvesvietas bailēs no politiskām represijām uzskatu dēļ vai vajāšanas pēc rases, reliģijas, tautības, piederības īpašai sociālai grupai.

Vai Eiropā ieplūstošie imigranti atbilst bēgļu definīcijai? Jā un nē. Ir piejami pietiekami daudz materiāli, kuros redzams gan daudzbērnu ģimenes, gan bērni, gan sievietes, gan sirmgalvji, taču nospiedošais vairākums no Eiropā nokļuvušajiem imigrantiem ir vīrieši 20-50 gadu vecumā, kas Sīrijā un reģionā ir vismazāk apspiestā sociālā grupa. Tātad skaidrs, ka pietiekami liels skaits tā saucamie kara bēgļi patiesībā ir ekonomiskie bēgļi, kuru mērķis ir vieglāka dzīve un sociālie pabalsti, nevis bēgšana no pilsoņu kara vai ISIS.

Otrkārt ir zināms, ka emigrējošo Sīrijas bēgļu izvietojums tās kaimiņvalstīs ir ievērojami augstāks procents no pamatiedzīvotājiem nekā to vēlas iedalīt visā Eiropā un Latvijā, turklāt Latvijā tie būtu vien 0,0125% vai 0,03685%, vai 0,3% no pamatiedzīvotājiem, (salīdzinājumam – Lībānā ~24.937%, Jordānā ~7,866% Turcijā ~2,495%), tātad bēgļu skaits ir proporcionāli neliels.

Latvijas iedzīvotājiem kā civilizētai sabiedrībai ir pienākums uzņemt cilvēkus, kas patiešām ir kara bēgļi, protams, atbilstoši mūsu spējām un uz laiku kamēr situācija viņu valstī tiek stabilizēta. To nosaka likums un nepieciešamība solidarizēties balstoties uz mūsu pašu vēstures notikumiem, kurā latvieši ir bijuši spiesti vairākkārt doties bēgļu gaitās. Svarīgi ir nodrošināt tiem cilvēcīgas dzīvošanas iespējas – pirmās nepieciešamības vajadzības (guļvieta, pārtika, neatliekamā medicīniskā palīdzība), izglītības iespējas (internets, grāmatas un brīvprātīgie, kas izglītotu un informētu par pareizu higiēnas ievērošanu, Latviju un latviešu valodu, rietumu kultūru un tradīcijām), lai galējas nepieciešamības gadījumā šie cilvēki varētu ātrāk integrēties Latvijas sabiedrībā, kā arī nelielu teritoriju pastaigām un sporta aktivitātēm.

Ko darīt ar ekonomiskajiem bēgļiem? Vispirms jāsaka, ka Latvija vēl nav pietiekami valdzinošs galamērķis ekonomiskajiem bēgļiem un daudzi no tiem pie pirmās iespējas virzīsies uz bagātākām un laikapstākļos draudzīgākām Eiropas valstīm, taču bēgļu skaitam pieaugot situācija var mainīties. Auklēties nedrīkst. Iemesli – skandināvijas statistika, nesakārtotais nepilsoņu jautājums, kultūras atšķirība, jau iepriekšminētās problēmas ieraksta pirmajā paragrāfā. Tie ir nekavējoties jāpārtver un jādeportē uz valstīm no kuras tie nākuši, kur par tiem tālāk rūpēsies ANO pārstāvji. Pirmās nepieciešamības vajadzības jānodrošina vien uz to mirkli līdz tie tiek iesēdināti lidmašīnā.

Latvijai ir jāsaka stingrs NĒ! ekonomiskā labuma meklētājiem no trešās pasaules valstīm un sociālā pabalsta diedelniekiem, taču iespējas robežās aktīvi jāatbalsta kara bēgļu izvietošana, kamēr vien viņu zemē norit kara darbība.

Kā viegli veidot failu rezerves kopijas (tautā sauktos backupus)

Paziņojums: Ja regulāri izveido savu failu rezerves kopijas vai izmanto kādu sistēmu, kas to dara tavā vietā, tad vienkārši lieliski! Izglīto citus un vari tālāk nelasīt šo rakstu.

Iztēlojies, ka tev negaidīti nomirst cietais disks, mistiski pazūd kāds fails vai vīruss nošifrē visus dokumentus. Ko darīt? Ja failiem ir saglabātas rezerves kopijas – lieliski, bet ja nav, tad jāraud rūgtas asaras un jāmēģina atrast kāds cilvēks (piemēram, es), kas spēs atjaunot vismaz kaut nelielu daļu no informācijas, kas, savukārt, ir samērā dārgs un nereti ļoti ilgs process. Tātad prātīgi būtu savlaicīgi un regulāri izveidot failu rezerves kopijas, lai pienākot tam nelaimīgajam brīdim nebūtu jāuztraucas par failu drošību un naudas maku, kā arī vieglāka dzīve IT cilvēkiem.

Ja pirms dažiem gadiem kopiju glabāšana bija samērā dārgs, ilgs un apgrūtinošs process, tad tagad pateicoties mākoņdatošanai, laika mašīnai (un līdzīgiem produktiem), kā arī relatīvi lētiem informācijas nesējiem (cietie diski, zibatmiņa, optiskie diski, utt.) šis process ir ērts, ātrs un izdevumi ir samērā nelieli (ja vien netiek uzglabāti terabaiti zagtas mūzikas, filmas un seriāli). Attiecīgi gribētos teikt, ka pazaudēti dati ir nolaidība, nevis sekas kādai neveiksmju sērijai.

Tad nu pastāstīšu jums vienkāršu metodi, kuru ikdienā lietoju arī es pats un kas var jūs paglābt no nepatīkamas situācijas pienākot tai liktenīgajai dienai.

1. Līmenis

Svarīgāko (!!!) datu automātiska uzglabāšana sinhronizētā mākonī.

Jau daudzus gadus esmu slavējis Dropbox mākoņdatošanas pakalpojumu.
Reģistrējies, lejupielādē un uzinstalē (Next->Next->Finish) viņu programmatūru, kura izveidos folderi uz tava datora, kurā esošie faili tiek automātiski sinhronizēti ar tavu Dropbox kontu.

Tas nozīmē, ka katru reizi kad kāds dokuments tiek saglabāts Dropbox folderī, tad automātiski šī faila analogs tiek augšupielādēts uz viņu servera un ar pareizo lietotājvārdu un paroli šis fails ir pieejams faktiski uz jebkuras iekārtas, kam ir interneta pieslēgums. Viss. Nekas vairāk nav jādara. Lieliski, ne?

Dropbox piešķir 2GB failu uzglabāšanai bez maksas. Šo apjomu var palielināt izpildot dažādas darbības (piem., piesaistot citus lietotājus vai vienkārši samaksājot par lielāku ietilpību).

Ja ir satraukums par datu drošību, tad pirms ievietošanas Dropbox mapē vēlamais fails jāievieto .zip arhīvā, kuram var piešķirt AES256 šifrējumu, kas to padara būtībā neuzlaužamu un pieejamu tikai cilvēkam, kam ir šī arhīva parole.

Rezultāts:

  • Tavi svarīgākie faili vienmēr atradīsies uz vismaz divām iekārtām (tava datora un Dropbox serveriem);
  • Faili ir pieejami no jebkuras iekārtas, kas pieslēgta internetam;
  • Vienu Dropbox kontu var izmantot vaiākām ierīcēm, tādējādi veicot faila izmaiņas uz vienas iekārtas, tas tiks izmainīts arī uz visām pārējām iekārtām.

Alternatīvas:

2. Līmenis

Manuāla datu kopēšana uz ārējiem nesējiem.
Arhaiska metode, bet joprojām nepieciešama, ja vēlies būt drošs par visiem failiem un, svarīgākais, saglabāt savu bilžu un pavisam legālo 4TB mūzikas, seriālu un filmu kolekciju.

Plusi:

  • Metode, kas saprotama cilvēkiem, kas ar datoriem ir uz “Jūs”;
  • Garantija, ka dati patiešām ir nokopēti, jo pats esi veicis visus soļus.

Mīnusi:

  • Maksā naudu;
  • Laikietilpīgi;
  • Iekārtas nav mūžīgas un arī backupiem agrāk vai vēlāk būs vajadzīgi backupi;
  • Failu kopēšana jāveic regulāri.

Automatizācija:

Ja līdzekļi atļauj, tad ieteicams iegādāties un uzstādīt laika mašīnu vai kādu alternatīvu, kas automātiski veiks datu kopēšanu.

Power lietotāji var eksperimentēt ar regulāru vai automatizētu failu augšupielādi pakalpojumā shared hosting (pakalpojums pieejams HostGator, GoDaddy u.c.) vai privātā NAS sistēmā izmantojot FTP.

Ja šīs alternatīvas šķiet komplicētas un nesaprotamas, bet patiešām vēlies arī automatizēt šo līmeni – sazinies ar savu IT speciālistu un viņš visticamāk būs priecīgs palīdzēt tev uzstādīt kādu no šīm sistēmām par nelielu samaksu, kas resursu izteiksmē prasīs daudz mazāk naudas un laika nekā datu atjaunošana no bojātas iekārtas.


Ceru, ka pēc šī īsā ieskata būs skaidrs, ka neizmantot iespējas ko sniedz pakalpojumi, kas redzami 1. līmenī ir muļķīgi un pat bezatbildīgi, ja strādā ar datiem, kuru nedrīkst pazaudēt, bet 2. līmenis ir tieši atkarīgs no datu apjoma, finansiālā stāvokļa un datora zināšanām.

Veiksmīgu backupošanu!