Fitnesa aproces Xiaomi Mi Band 1S apskats

Tā kā samērā regulāri iegādājos preces kas Latvijā nav sastopamas vai sastopamas ļoti reti, nolēmu, ka jādalās savā pieredzē par tiem produktiem, kas ir nonākuši manās rokās. Šie produkti nereti maksā 2-3 reizes lētāk kā ekvivalentas preces ar labi atpazīstamiem zīmoliem rietumu pasaulē un no personīgās pieredzes varu teikt, ka kvalitātē neatpaliek vai sit pušu tādus zīmolus kā Apple, Samsung, Dell, Asus, utml. Protams, arī minēšu kur apskatītās ierīces iespējams pasūtīt.

Viens no šādiem ražotājiem ir Xiaomi un šoreiz pastāstīšu par viņu pirmās paaudzes fitnesa aproci Xiaomi Mi Band 1S, kas maksā vien $16 un funkcionāli ir pat labāka kā plašāk zināmā fitnesa aproce Fitbit Flex, kas maksā vairāk kā $80.

Xiaomi Mi Band 1S

Vispirms būtu jāpastāsta kas tad īsti ir fitnesa aproces…

Fitnesa aproces ir ierīces, kas saglabā dažādus datus par visa veida fitnesa aktivitātēm (piem., veiktos soļus, pakāpienus, miega kvalitāti, pulsu). Saglabātos datus visbiežāk var aplūkot uz viedtelefona vai datora, taču ir arī aproces ar displejiem, kas ļauj datus aplūkot ar pašu ierīci.

Ar Xiaomi Mi Band 1S ir iespējams reģistrēt dienā veiktos soļus, nogulētas stundas, to var izmantot kā paziņojumu sistēmu SMS, zvaniem un jebkurai citai aplikācijai izmantojot vibrāciju vai 3 LED gaismiņas, kas redzamas uz iekārtas, turklāt ar to ir iespējams relatīvi ātri un ērti izmērīt pulsu. Visi dati tiek saglabāti uz aproces, līdz lietotājs atver Mi Band lietotni, kas pārsūta uzkrāto informāciju uz lietotāja viedtelefonu. Mi Band lietotni iespējams iegūt bez maksas gan Google Play, gan Apple App Store.

Iepakojums, uzstādīšana un kvalitāte

Xiaomi Mi Band packaging

Šis nav mans pirmais Xiaomi produkts un aptuveni jau zināju ko sagaidīt. Iepakojums minimālistisks un simpātisks. Tā atvēršana būtu saprotama pat divgadniekam.

Iepakojuma saturs: kapsula, aproce, lādētājs un pamācība ķīniešu valodā.

Kā jau tipiskais vīrietis – metu pamācību malā un pašpārliecināti ķēros pie ierīces uzstādīšanas, kas, veiksmīgā kārtā, bija ļoti vienkārša un nebija nepieciešams iemācīties ķīniešu valodu.

Iespiedu kapsulu aprocē (aprocē ir redzams kādā virzienā kapsula ir jāievieto), lejupielādēju Mi Band aplikāciju, sapāroju caur zilo zobu un staigāju no viena istabas stūra līdz otram, lai pārbaudītu vai dati tiek sinhronizēti. Strādā, turklāt baterija 70% pilna, tātad var uzreiz lietot kādu laiku.

Dizains

Par dizainu šoreiz gari nerunāšu, jo aproces/pulksteņi tomēr ir tāds aksesuārs, kas ir katra gaumes jautājums. Vien gribētu teikt, ka Xiaomi savā dizainā saglabā minimālismu un arī Mi Band ir jūtama iedvesma no Apple produktu sērijas.

Lietošana

Xiaomi Mi Band on left wrist

(mmm… spalvaini)

Mi Band lietoju nu jau aptuveni divus mēnešus, tādējādi varu diezgan precīzi raksturot tā plusus, mīnusus un īpatnības.

Vispirms par labo…

  • Soļu skaitīšana palīdz stimulēt biežāk kustēties, jo rodas slikta apziņa par savu veselību dienās kad veikti mazāk kā 8000 soļi.
  • Vibrējošs modinātājs ir viena ļoti laba štelle. Pieceļos vienmēr un dzīvesbiedrenei netraucēju miegu ar skaļu modinātāju, kas tāpat tiek atlikts vismaz 2 reizes.
  • Aproce ir mitrum izturīga, tādēļ nav jāsatraucas par peldēšanos vai pamatīgu svīšanu.
  • Gan pulsa, gan soļu mērījumi ir samērā precīzi.
  • Izcils darbības laiks (~25 dienas)
  • Visi dati glabājas ierīcē arī tad ja telefonam izbeidzas baterija.

Mīnusi:

  • Ražotāja aplikācijā nav iespējams iestatīt nepārtrauktu sirdsdarbības novērošanu.
  • Valkājot aproci 24/7 esmu sapratis, ka aproce bez pulksteņa brīžam izskatās kā pilnīgi lieks aksesuārs, nevis noderīga ierīce.
  • Ierīcei ir grūti atpazīt mierīgu braukšanu ar velo no pastaigas.
  • Nav veikto pakāpienu mērījumi.

Noderīga informācija

  • Lai gan sākotnēji aproce likās neērta, pēc aptuveni 48h pieradu pie tās, turklāt aproces stiprinājums ir drošs (nekad nav atnācis vaļā).
  • Aproces dizains ir maināms un ir iespējams pat nopirkt tērauda aproci, ja oriģinālā liekas pārāk prasta.
  • Kapsula no aproces visā lietošanas laikā man ir izkritusi tieši vienu reizi, kas faktiski bija manis paša vaina, tā kā var teikt, ka kapsula turas aprocē pietiekami droši.
  • Deep sleep mērījumi iespējams nav precīzi.

Nobeigums

Ja jums ir nepieciešama fitnesa aproce vai dāvana kādam sportistam par saprātīgu cenu, tad šis noteikti ir lielisks risinājums, ņemot vērā, ka tuvākais konkurents (Fitbit Flex), kas funkcionāli ir pat vājāks maksā 5 reizes vairāk.

P.S.

Maija beigās/Jūnija sākuma Xiaomi izlaida Mi Band 2, kas novērš daļu no manis minētajiem mīnusiem. Pagaidām gan Mi Band 2 maksā ~40$, tomēr salīdzinot ar funkcionāli līdzīgo Fitbit Charge, tas joprojām ir lielisks variants.


Kur pirkt?

Xiaomi Mi Band 1S
Xiaomi Mi Band 2

Ierīces ir pieejamas ne tikai gearbest.com, bet arī citos Ķīnas preču izplatītājos (piem., aliexpress.com un banggood.com)

Satiksmes bremzēšana ar ātruma ierobežojumiem – aizbildinājums nesakārtotai infrastruktūrai

Aptuveni pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir aktīvi atsākusies satiksmes bremzēšanas aģitācija. Fotoradari, guļošie policisti, jauni ātruma ierobežojumi, lieli dzīvojamo zonu masīvi, utt. Tā kā šobrīd dzīvoju Rīgas mikrorajonā, kurš būtībā ir viena liela dzīvojamā zona pateicoties Rīgas domes Satiksmes departamentam (RDSD), tad esmu šīs aģitācijas sekas izjutis first-hand.

Bieriņos ceļi tiek apzīmēti ar 20 km brīdinājumiem (jāpiebilst, kad šie apzīmējumi noturējās tieši vienu sezonu – izcili lietderīgi izlietoti līdzekļi), pēkšņi uzradušies guļošie policisti un ierēdņu klaja atzīšana, ka ātrums vienmēr ir negadījumu cēlonis un nepieciešams bremzēt satiksmi (diemžēl video saiti nevaru atrast, taču fakts tika minēts kādā TV raidījumā, kurā tika veikti ātruma mērijumi Sējas ielā). Šīs akcijas rezultāts – neērtības itkā drošas satiksmes vārdā.

Visā mikrorajonā (Bieriņi) ir tieši 6 ielas, kurās atļautais ātrums ir 50km/h, bet citur jāčunčina ar 20km/h.

Kādēļ par šo situāciju ir vispār jāraksta?

Šonedēļ ierobežojumi ir sasnieguši stulbuma kritisko punktu vismaz vienā vietā – posmā Tēriņu/Cēres krustojums – Cēres/Brūkleņu kurstojums – Brūkleņu/Kantora krustojums tika uzstādīti 3 jauni guļošie policisti. Tas nozīmē, ka šajā 1.4 km garajā posmā ir uzstādīti 4(!) guļošie policisti. Jāpiebilst, ka posms ir samērā plašspārredzamas un apgaismots diennakts tumšajā laikā. Tātad var secināt sekojošo…

  1. Autovadītāji regulāri pārkāpa ātrumu, jo apstākļi to līdz šim atļāva.
  2. Ātruma ierobežojums neatbilst satiksmes intensitātei un ceļa apstākļiem.
  3. RDSD mākslīgi ierobežo ātrumu, lai satiksmes ātrums principiāli atbilstu teritoriālajam plānojumam.

Rezultāts šim mākslas darbam:

  • Transportlīdzekļu vadītāji samazinoties braukšanas ātrumam kļūst nevērīgāki/garlaikoti;
  • Gājēji turpina pārvietoties pa ielas malu vai zālienu un bērni uz šīm ielām joprojām nespēlējas, jo satiksmes intensitāte nav ievērojami mainījusies;
  • Ir gadījumi kad transportlīdzekļi izvēlas pārvietoties ierastajā ātrumā (ievērojami vairāk kā 20km/h) uz paralēlajām ielām, kas ir daudz mazākas un nav pārskatāmas un uz kurām, atšķirībā no minētajās Cēres ielas un Brūkleņu ielas, spēlējas bērni;
  • Nav šaubu, ka autovadītāju ātrums kopsummā ir nedaudz samazinājies, taču jāveic regulāras bremzēšanas (zūd degvielas ekonomija) un tiek bojāta auto amortizācija;
  • Velobraucējiem ātrums nav būtiski mainījies, bet braucot pāri guļošājiem policistiem tie sagādā nepatīkamu sitiena sajūtu;
  • Sagādāto neērtību ietekmē autovadītāji ir agresīvāki un aizkaitināti, kas palielina negadījuma iespējamību turpmākajā satiksmē.

Kā sakārtot izveidojušos situāciju?

  • Šajā posmā ir jāatceļ dzīvojamās zonas statuss;
  • Jānovāc esošie ātruma ierobežojumi (guļošie policisti), pirms šaurākā ceļa posmā jāuzstāda drošības sala, kā rezultātā transportlīdzekļu vadītāji ātrumu paši samazinās atbilstoši reālajai situācijai uz ceļa;
  • Jāizveido ietves ar velo joslu visā posma garumā, kas nodalītu vismazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus;
  • Jāuzstāda Stop zīmes no mazākas nozīmes ceļiem Brūkleņu-Cēres krustojumā;
  • Autobusu kustības pārvirzīšana no Sējas ielas uz Cēres, atvieglojot situāciju autobusu vadītājiem, kas izgriežas uz Sējas/Tēriņu krustojuma;
  • Jālabo 50m ielas segums uz Brūkleņu ielas pie Mārupītes tiltiņa.

Jēdziens “ātruma ierobežošana = drošāka satiksme” ir aplams, jo kamēr vien ātrums būs lielāks kā 0km/h, tikmēr pastāvēs risks satiksmes negadījumiem neatkarīgi no satiksmes dalībniekiem (arī svētdienas riteņbraucēji mēdz saskrieties). Attiecīgi ātruma ierobežošana vien potenciāli samazina risku negadījumu skaitam, nevis izslēdz negadījuma iespējamību kā tādu, šo jēdzienu vajadzētu aizstāt ar “sakārtota infrastruktūra = drošāka satiksme“! Tātad ātruma ierobežošana ir tikai viens no daudziem piejamiem rīkiem drošākai satiksmes organizācijai.

Jāsaprot, ka ātruma ierobežosana, tur kur tas nepieciešams ir lieliski un autovadītāji paši jutīs, ka nepieciešams braukt uzmanīgāk, bet ir gadījumi, kur šie ierobežojumi ir pagaidu ielāpi nesakārtotai infrastruktūrai vai ierēdņu nolaidība/nevērība. Rezultātā veidojas gadījumi, kad veiktie ierobežojumi ir apgrūtinājums visiem un rada tieši mazāk drošu vidi un satiksmes kustību un Latvijā šādu ierobežojumu ir daudz.

P.S.

Aicinu visus lasītājus izvērtēt satiksmes organizāciju ap savu dzīvesvietu, izveidot ieteikumus to uzlabošanai, izvirzīt publiskai apspriedei vai iesniegt to savai pašvaldībai. Jāmēģina apturēt tā ierēdņu pašdarbība, kas pilnībā nesaskan ar reālo dzīves situāciju.

Eiropas imigrantu problēma Latvijā, jeb kādēļ uzņemt kara bēgļus ir mūsu pienākums

Pēdējās nedēļas notikumi ir sašupojuši Eiropas sabiedrību. Bēgļu skaits turpina strauji pieaugt un tiek lēsts, ka šī gada laikā Eiropā varētu ieplūst jau aptuveni miljons nelegālie imigranti un bēgļi, turklāt daļa no tiem uzvedas demonstratīvibezkaunīgi zog un ir neiecietīgi pret vietējo kultūru, reliģiju un iedzīvotājiem, kas ir pilnībā pret jebkādām rietumnieciskām vērtībām un progresīvai sabiedrībai.

Medijos un cilvēku komentāros izskan ļoti radikāli – pret bēgļiem noskaņoti vai arī pārlieku liberāli viedokļi un reti kad kāds cenšas situāciju analizēt no dažādiem aspektiem. Ko darīt mums latviešiem šajā jautājumā, ņemot vērā, ka ES ir noteikusi, ka solidarizējoties Latvijai būtu jāuzņem 250 vai 737 bēgļi, vai pat 6000 bēgļi?

Pirmkārt jāsaprot kas ir bēglis. Pēc Latvijas likumdošanas šis jēdziens ir garš un, manuprāt, nedaudz stiepjams, bet nu atvieglošu jums to garo lasīšanu un vārdu bēglis varētu definēt šādi: persona, kas uz nenoteiktu laiku ir spiests emigrēt no savas dzīvesvietas bailēs no politiskām represijām uzskatu dēļ vai vajāšanas pēc rases, reliģijas, tautības, piederības īpašai sociālai grupai.

Vai Eiropā ieplūstošie imigranti atbilst bēgļu definīcijai? Jā un nē. Ir piejami pietiekami daudz materiāli, kuros redzams gan daudzbērnu ģimenes, gan bērni, gan sievietes, gan sirmgalvji, taču nospiedošais vairākums no Eiropā nokļuvušajiem imigrantiem ir vīrieši 20-50 gadu vecumā, kas Sīrijā un reģionā ir vismazāk apspiestā sociālā grupa. Tātad skaidrs, ka pietiekami liels skaits tā saucamie kara bēgļi patiesībā ir ekonomiskie bēgļi, kuru mērķis ir vieglāka dzīve un sociālie pabalsti, nevis bēgšana no pilsoņu kara vai ISIS.

Otrkārt ir zināms, ka emigrējošo Sīrijas bēgļu izvietojums tās kaimiņvalstīs ir ievērojami augstāks procents no pamatiedzīvotājiem nekā to vēlas iedalīt visā Eiropā un Latvijā, turklāt Latvijā tie būtu vien 0,0125% vai 0,03685%, vai 0,3% no pamatiedzīvotājiem, (salīdzinājumam – Lībānā ~24.937%, Jordānā ~7,866% Turcijā ~2,495%), tātad bēgļu skaits ir proporcionāli neliels.

Latvijas iedzīvotājiem kā civilizētai sabiedrībai ir pienākums uzņemt cilvēkus, kas patiešām ir kara bēgļi, protams, atbilstoši mūsu spējām un uz laiku kamēr situācija viņu valstī tiek stabilizēta. To nosaka likums un nepieciešamība solidarizēties balstoties uz mūsu pašu vēstures notikumiem, kurā latvieši ir bijuši spiesti vairākkārt doties bēgļu gaitās. Svarīgi ir nodrošināt tiem cilvēcīgas dzīvošanas iespējas – pirmās nepieciešamības vajadzības (guļvieta, pārtika, neatliekamā medicīniskā palīdzība), izglītības iespējas (internets, grāmatas un brīvprātīgie, kas izglītotu un informētu par pareizu higiēnas ievērošanu, Latviju un latviešu valodu, rietumu kultūru un tradīcijām), lai galējas nepieciešamības gadījumā šie cilvēki varētu ātrāk integrēties Latvijas sabiedrībā, kā arī nelielu teritoriju pastaigām un sporta aktivitātēm.

Ko darīt ar ekonomiskajiem bēgļiem? Vispirms jāsaka, ka Latvija vēl nav pietiekami valdzinošs galamērķis ekonomiskajiem bēgļiem un daudzi no tiem pie pirmās iespējas virzīsies uz bagātākām un laikapstākļos draudzīgākām Eiropas valstīm, taču bēgļu skaitam pieaugot situācija var mainīties. Auklēties nedrīkst. Iemesli – skandināvijas statistika, nesakārtotais nepilsoņu jautājums, kultūras atšķirība, jau iepriekšminētās problēmas ieraksta pirmajā paragrāfā. Tie ir nekavējoties jāpārtver un jādeportē uz valstīm no kuras tie nākuši, kur par tiem tālāk rūpēsies ANO pārstāvji. Pirmās nepieciešamības vajadzības jānodrošina vien uz to mirkli līdz tie tiek iesēdināti lidmašīnā.

Latvijai ir jāsaka stingrs NĒ! ekonomiskā labuma meklētājiem no trešās pasaules valstīm un sociālā pabalsta diedelniekiem, taču iespējas robežās aktīvi jāatbalsta kara bēgļu izvietošana, kamēr vien viņu zemē norit kara darbība.

Kā viegli veidot failu rezerves kopijas (tautā sauktos backupus)

Paziņojums: Ja regulāri izveido savu failu rezerves kopijas vai izmanto kādu sistēmu, kas to dara tavā vietā, tad vienkārši lieliski! Izglīto citus un vari tālāk nelasīt šo rakstu.

Iztēlojies, ka tev negaidīti nomirst cietais disks, mistiski pazūd kāds fails vai vīruss nošifrē visus dokumentus. Ko darīt? Ja failiem ir saglabātas rezerves kopijas – lieliski, bet ja nav, tad jāraud rūgtas asaras un jāmēģina atrast kāds cilvēks (piemēram, es), kas spēs atjaunot vismaz kaut nelielu daļu no informācijas, kas, savukārt, ir samērā dārgs un nereti ļoti ilgs process. Tātad prātīgi būtu savlaicīgi un regulāri izveidot failu rezerves kopijas, lai pienākot tam nelaimīgajam brīdim nebūtu jāuztraucas par failu drošību un naudas maku, kā arī vieglāka dzīve IT cilvēkiem.

Ja pirms dažiem gadiem kopiju glabāšana bija samērā dārgs, ilgs un apgrūtinošs process, tad tagad pateicoties mākoņdatošanai, laika mašīnai (un līdzīgiem produktiem), kā arī relatīvi lētiem informācijas nesējiem (cietie diski, zibatmiņa, optiskie diski, utt.) šis process ir ērts, ātrs un izdevumi ir samērā nelieli (ja vien netiek uzglabāti terabaiti zagtas mūzikas, filmas un seriāli). Attiecīgi gribētos teikt, ka pazaudēti dati ir nolaidība, nevis sekas kādai neveiksmju sērijai.

Tad nu pastāstīšu jums vienkāršu metodi, kuru ikdienā lietoju arī es pats un kas var jūs paglābt no nepatīkamas situācijas pienākot tai liktenīgajai dienai.

1. Līmenis

Svarīgāko (!!!) datu automātiska uzglabāšana sinhronizētā mākonī.

Jau daudzus gadus esmu slavējis Dropbox mākoņdatošanas pakalpojumu.
Reģistrējies, lejupielādē un uzinstalē (Next->Next->Finish) viņu programmatūru, kura izveidos folderi uz tava datora, kurā esošie faili tiek automātiski sinhronizēti ar tavu Dropbox kontu.

Tas nozīmē, ka katru reizi kad kāds dokuments tiek saglabāts Dropbox folderī, tad automātiski šī faila analogs tiek augšupielādēts uz viņu servera un ar pareizo lietotājvārdu un paroli šis fails ir pieejams faktiski uz jebkuras iekārtas, kam ir interneta pieslēgums. Viss. Nekas vairāk nav jādara. Lieliski, ne?

Dropbox piešķir 2GB failu uzglabāšanai bez maksas. Šo apjomu var palielināt izpildot dažādas darbības (piem., piesaistot citus lietotājus vai vienkārši samaksājot par lielāku ietilpību).

Ja ir satraukums par datu drošību, tad pirms ievietošanas Dropbox mapē vēlamais fails jāievieto .zip arhīvā, kuram var piešķirt AES256 šifrējumu, kas to padara būtībā neuzlaužamu un pieejamu tikai cilvēkam, kam ir šī arhīva parole.

Rezultāts:

  • Tavi svarīgākie faili vienmēr atradīsies uz vismaz divām iekārtām (tava datora un Dropbox serveriem);
  • Faili ir pieejami no jebkuras iekārtas, kas pieslēgta internetam;
  • Vienu Dropbox kontu var izmantot vaiākām ierīcēm, tādējādi veicot faila izmaiņas uz vienas iekārtas, tas tiks izmainīts arī uz visām pārējām iekārtām.

Alternatīvas:

2. Līmenis

Manuāla datu kopēšana uz ārējiem nesējiem.
Arhaiska metode, bet joprojām nepieciešama, ja vēlies būt drošs par visiem failiem un, svarīgākais, saglabāt savu bilžu un pavisam legālo 4TB mūzikas, seriālu un filmu kolekciju.

Plusi:

  • Metode, kas saprotama cilvēkiem, kas ar datoriem ir uz “Jūs”;
  • Garantija, ka dati patiešām ir nokopēti, jo pats esi veicis visus soļus.

Mīnusi:

  • Maksā naudu;
  • Laikietilpīgi;
  • Iekārtas nav mūžīgas un arī backupiem agrāk vai vēlāk būs vajadzīgi backupi;
  • Failu kopēšana jāveic regulāri.

Automatizācija:

Ja līdzekļi atļauj, tad ieteicams iegādāties un uzstādīt laika mašīnu vai kādu alternatīvu, kas automātiski veiks datu kopēšanu.

Power lietotāji var eksperimentēt ar regulāru vai automatizētu failu augšupielādi pakalpojumā shared hosting (pakalpojums pieejams HostGator, GoDaddy u.c.) vai privātā NAS sistēmā izmantojot FTP.

Ja šīs alternatīvas šķiet komplicētas un nesaprotamas, bet patiešām vēlies arī automatizēt šo līmeni – sazinies ar savu IT speciālistu un viņš visticamāk būs priecīgs palīdzēt tev uzstādīt kādu no šīm sistēmām par nelielu samaksu, kas resursu izteiksmē prasīs daudz mazāk naudas un laika nekā datu atjaunošana no bojātas iekārtas.


Ceru, ka pēc šī īsā ieskata būs skaidrs, ka neizmantot iespējas ko sniedz pakalpojumi, kas redzami 1. līmenī ir muļķīgi un pat bezatbildīgi, ja strādā ar datiem, kuru nedrīkst pazaudēt, bet 2. līmenis ir tieši atkarīgs no datu apjoma, finansiālā stāvokļa un datora zināšanām.

Veiksmīgu backupošanu!