Savulaik uzrakstīju īsu skaidrojumu “Kas ir Bitcoin?“, bet kopš šī ieraksta veikšanas esmu mazliet slinkojis un plašāku sabiedrības izglītošanu par kriptovalūtām un kriptoaktīviem esmu veicis diezgan pasīvi, tādēļ jūtos sabiedrībai mazliet parādā par to, ka mana neaktivitāte neļāva iepazīt vienu no lukratīvākajām 21. gs. investīcijām.
Tā kā pēdējo 4 nedēļu ir notikusi ļoti strauja Bitcoin cenas izaugsme, likumsakarīgi ir uzradušies jauni entuziasti, kas vēlas investēt šajos instrumentos un personīgi esmu saņēmis daudz jautājumus no draugu un paziņu loka par kriptovalūtām (it īpaši Bitcoin). No šiem jautājumiem nopratu, ka cilvēki ir neinformēti par svarīgiem kriptovalūtas aspektiem, it īpaši esošajām problēmām un ierobežojumiem. Uzskatu, ka šī neinformētība var novest līdz finansiāli neatbildīgiem lēmumiem un nepatīkamām sekām, tādēļ ceru, ka šis raksts jums palīdzēs saprast vai esiet pietiekami informēts par dažādiem Bitcoin aspektiem un vai šis ir tas pareizais brīdis, kurā iegādāties Bitcoin.
Tad nu ķeros klāt pie svarīgākajiem punktiem… Numerācijai nav nekādas prioritātes, tā ir tīri informatīva, jo raksts būs pietiekami garš.
1. Bitcoin nav gatavs lietošanai plašai sabiedrībai
Bitcoin tīkls ir jau 9 gadus vecs un faktiski visu šo laiku tīkls ir darbojies bez pārtraukumiem, taču tā darbība patlaban ir ļoti ierobežota un tīkls spēj veikt vien aptuveni 5 transakcijas sekundē (TPS). Salīdzinājumam – VISA vidēji apstrādā 2000 TPS.
Šobrīd minētās 5 TPS varētu palielināt līdz vairākiem desmitiem vai pat simtiem palielinot blokķēdes bloku izmēru, taču palielinot bloku izmēru samazinātos dalībnieku skaits (nodes) kas nodrošina tīkla decentralizētību ierobežoto datorresursu dēļ. Tā kā decentralizētība ir viens no Bitcoin stūrakmeņiem, tad kopš 2014. gada Bitcoin izstrādātāju vairākums izvēlējās izvairīties no bloku izmēru palielināšanas bez galējas nepieciešamības un mikrotransakcijas novirzīt 2. līmeņa sistēmās, kas, vismaz teorētiski, ļaus veikt tūkstošiem vai miljoniem transakcijas sekundē.
Diemžēļ 2. līmeņa sistēmas joprojām ir izstrādes stadijā, taču jau pāris gadus starp izstrādātājiem izskan frāze: “Pēc divām nedēļām būs.” Tā kā turam īkšķus.
Vairk par 2. līmeņa sistēmām ceru, ka sanāks uzrakstīt, citu reizi, bet interesenti jau tagad var palasīt par Zibens tīklu (Lightning Network) un Rootstock.
2. Bitcoin transakcijas nav lētas
Savulaik Bitcoin tīklā bija iespējams veikt mikrotransakcijas, jo transakcijas (TX) apstrādes nodeva bija mazāka par $0.01, taču pieaugot lietotāju skaitam un ierobežotā TX caurlaidspējas dēļ šobrīd nepieciešams vidēji $8 nodeva TX apstrādei. Jāatzīmē gan, ka $100 un $1’000’000 transakcijas apstrāde izmaksā vienlīdz[1] dārgi, tādēļ transakcijas dārdzība ir relatīva.
Cilvēki gan mēdz pārmaksāt par savām transakcijām un ir dienas, kad iespējams veikt arī par $2 (<100 sat/b), taču arī $2 dolāri nelielām summām ir pietiekami liels procents no kopējās summas un sistēma šobrīd ir piemērota darījumiem vismaz vairāku simtu dolāru vērtība.
[1] – Nodeva ir atkarīga no transakcijas datu izmēra, bet pieņemot standartizmēra transakciju, kurā ir 1 ieejas un 2 izejas adreses, transakcijas nodeva būs gandrīz identiska.
3. Bitcoin transakcijas nav anonīmas (un nav piemērotas noziedzīgām darbībām)
Visu Bitcoin adrešu saturs ir pieejams publiskai apskatei, vien to īpašnieki vairums gadījumu nav zināmi plašai sabiedrībai, taču, ja tu, lasītāj, zini kādu sava drauga adresi, tad tu zini cik viņam kontā ir naudas, kādas transakcijas viņš ir veicis un no kādas adreses šos līdzekļus viņš ir saņēmis.
Jaunākos Bitcoin maciņos šī caurskatāmība ir apgrūtināta, jo transakciju atlikumi tiek pārskaitīti uz jaunu adresi, taču eksperti spēj arī izsekot naudas kustību šādos gadījumos.
Tāpat arī jārēķinās, ka visu transakciju avoti ir izsekojami un agrāk vai vēlāk šī transakcija nonāks kādā maiņas vietnē, kuru lietotāju dati būs pieejami kādas valsts instancēm, tādējādi attiecīgajām instancēm būs iespējams sasaistīt konkrētas Bitcoin adreses ar konkrētiem cilvēkiem.
4. Bitcoin tīkla darbības uzturēšanai tiek pielietots ļoti liels elektrības apjoms
Viens no aspektiem, kas uztur Bitcoin tīkla drošību un godīgumu ir mainošana (Angļu val.: mining), t.i. process, kurā speciāli ražotas iekārtas (procesori) veic matemātiskus aprēķinus, lai atminētu matemātisku mīklu. Šī mīkla tiek atminēta vidēji 10 minūtēs un par mīklas atminēšanu cilvēki, kas veic mainošanu šobrīd saņem atlīdzību 12.5 BTC + nodevas no transakcijām, kas tiks iekļautas nākošajā blokā.
Tātad šobrīd dienā tiek emitēti 1800 BTC, kas ir 27 miljoni ASV dolāri (pieņemot, ka 1 BTC – $15’000), jeb $9.855 miljardi gadā, kas ir pietiekami liels skaitlis lai ļoti daudz cilvēki vēlētos daļu no šī pīrāga. Pieaugošās intereses dēļ ir uzražotas ļoti daudz iekārtas, kas veic Bitcoin mainošanu un tiek lēsts, ka Bitcoin tīkla uzturēšanā patērē 0.13% (!!!) no pasaules kopējā elektroenerģijas patēriņa.
5. Deflācijas vēl nav, bet ir kontrolēta inflācija
Vai pamanījāt, ka iepriekšējā punktā minēju, ka vidēji ik 10 minūtes tiek emitēti 12.5 BTC? Bet es taču savā ievadrakstā minēju, ka vairāk kā 21’000’000 BTC nevar būt…
Redziet, Satoshi Nakamoto, Bitcoin izgudrotājs, nevēlējās emitēt visus 21’000’000 BTC uzreiz, uzskatot, ka nepieciešama godīga Bitcoin sadale starp potenciālajiem lietotājiem, tad nu viņš izvēlējās kontrolētas inflācijas mehānismu. Ar šī mehānisma palīdzību līdzšinējā Bitcoin darbības laikā emitēti ir jau ~16’725’000 BTC, tomēr vēl tāls ceļš ejams līdz 21’000’000 BTC un vadoties pēc Satoshi algoritma, patlaban gadā tiek emitēti 657’000 BTC, kas ir ~4% inflācija līdz 2020. gadam.
Pieņemot, ka mainošana ir process, kurā ienesīgums tiecas uz 0, konkurences, iekārtu un elektrības izmaksu dēļ, un maineri (cilvēki, kas nodarbojas ar mainošanu) ir spiesti uzreiz pārdot nopelnītos BTC, tad faktiski gadā tirgum ir jāspēj absorbēt $9.855 miljardi, lai vērtību noturētu šībrīža līmeni ($15’000).
6. Transakcijas nav tulītējas
Vien dažus gadus atpakaļ varēja droši apgalvot, ka Bitcoin maksājumi bija tulītēji, jo faktiski katra transakcija, kas tika izziņota[2] tīklam, tika iekļauta blokķēdē, taču pieaugot TX izmaksām vairs nav iespējams veikt lētas TX, taču tās joprojām ir iespējams izziņot tīklam.
Tas nozīmē, ka pārdevējam ir jāgaida vismaz 10 minūtes lai saņemtu apstiprinājumu, ka transakcija ir iekļauta blokķēdē (drošības pēc pat vēlams sagaidīt, kad TX tiek iekļauta 6 blokos). Turklāt, ja pircējs ir samaksājis pārāk mazu nodevu savas TX apstrādei, šī lētā transakcija var glabāties Bitcoin tīkla atmiņas kopnē (memory pool) pat vairākas nedēļas. Nelietojot RBF vai double-spending (kas ir stāsts, kuram varētu veltīt vēl kādu rakstu), šie līdzekļi būs nepieejami/iesaldēti līdz tiks izmesti no atmiņas kopnes.
[2] – Izziņošana ir process kurā transakcija tiek izziņota visam tīklam un iekļauta “uzgaidāmajā rindā”, kur tā tiek salīdzināta ar citām transakciju cenām un ievietota atbilstoši tās prioritāte. Jo augstāka transakcijas nodeva, jo augstāka prioritāte. Izziņošana notiek nospiežot podziņu “Nosūtīt” jebkurā bitcoin maciņā.
7. “Bitcoin ir decentralizēts” šobrīd nav patiess apgalvojums
- Bitcoin mainerus ražo vien daži uzņēmumi (Bitmain, Canaan, Bitfury, Ebang).
- Bitmain netieši kontrolē tuvu 50% no kopējās maineru jaudas (BTC.com, Antpool, ViaBTC).
- ~85% pilno klientu (full node) skaits atrodas Eiropā un ASV (turklāt daudzi no šiem klientiem ir izvietoti uz Amazon serveriem).
- Lai gan Bitcoin koda izstrādē var piedalīties jebkurš, attīstības virzienu galvenokārt nosaka neliela cilvēku grupa. Daļu no šīs nelielās grupas nodarbina viens uzņēmums – Blockstream.
- Populārākos informācijas avotus un forumus galvenokārt kontrolē vien 2 cilvēki:
Theymos (pseidonīms) – reddit.com/r/Bitcoin, bitcointalk.org
Roger Ver – reddit.com/r/btc, bitcoin.com
Šie ir vien daži svarīgi punkti kurus nepieciešams izvērtēt pirms plāno iegādāties Bitcoin, turklāt šie arī nav vienīgie punkti, jo apspriežami ir arī vairāki spekulatīvi jautājumi, kurus neminēju, jo neskar Bitcoin fundamentālā līmenī. Piemēram, Bitcoin pielietojamība (use cases), neizbēgamā regulācija, citu kriptovalūtu ietekme un Bitcoin tirgus dominance, kā arī tuvākās aktualitātes (CME futures, Lightning Network RC, Rootstock Beta).
Atruna: Augstāk rakstītais ir informācijas apkopojums no dažādiem resursiem vai mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir uz katra paša atbildību.
Pirms kāda laika kopā ar Kasparu Peisenieku veicām sarunu par bitcoin, tā kā ja tev šis raksts likās saistošs, tad varbūt arī interesēs šis video: